Kas ir ziedu sīpolu lielākie kaitēkļi?

Pavasarī dārzā ir grūti atturēties no jaunu ziedu stādīšanas, taču, lai saglabātu ziedu skaistumu un veselību, nepieciešama rūpīga sīpolpuķu un citu augu kopšana. Īpaši svarīgi uzraudzīt peonijas un lilijas, kas pavasarī var ciest no pelēkās puves. Dārzniece Guna Rukšāne: “Pelēkā puve nozīmē, ka vai nu stublājā, vai arī lapas kļūst brūnganas, tad ir jānodarbojas ar ķīmiju, jo diemžēl pelni nelīdz, kālija permanganāts nelīdz, jo tie nav sistēmas fungicīti.”

Ķīmija ir tā, kas iekļūst auga iekšienē un nodrošina tā aizsardzību, bet tautas līdzekļi galvenokārt koncentrējas tikai uz auga ārējo daļu. Rukšāne: “Es peonijas nekad neesmu miglojusi, bet šogad pirmo reizi sāku, jo man bija kritušie stieberi. Tas nozīmē, ka pirms tu skaties, ka stieberis noliecas, un cauri. Tad tas nozīmē, ka tam apakšā zemes līmenī ir sākusies puve.”

Peoniju pelēkās puves simptomi ir pelēki plankumi ziednešos, brūni plankumi stublājos, melni, vīstoši ziedkāti, kas bieži nokrīt. Jaunie dzinumi novīst. Pie dzinumu pamatnes, atraušot augsni, redzami brūni plankumi. “Lai neietu tālāk tā infekcija, paņemu tikai slimo līdz veselajam, kamēr ir vesela vietiņa,” min Rukšāne.

Slimos dzinumus, kas inficējušies ar peoniju pelēko puvi, nekavējoties jāizgriež un jāsadedzina. Ja radusies brūce, tā obligāti jādezinficē. Tomēr – kas sekmē šo slimību un vīrusu parādīšanos? Dārzniece uzsver: “Pirmkārt, bija liels slapjums. Ja tu visu laiku, tāpat kā cilvēks stāvētu ar kājām ūdenī, tad tu gribot, negribot laikam jau saaukstētos, iespējams, tev piemestos kāda briesmīga slimība. Tad vēl arī, ja neesi pabarojis, ja tu neesi padzirdzījis, viss kā pie cilvēkiem – apmēram tieši tāpat.”

Arī tulpes – tāpat kā citas sīpolpuķes – var saslimt ar vīrusiem. Selekcionārs Jānis Rukšāns: “Tumšās strīpas, kas ir ziedlapiņā, tās ir vīrusa slimības pazīme. Tulpes, kam ir strīpaini ziedi, protams, jāiznīcina, bez žēlastības jārok ārā. Šķirnēm, kurām nevar noteikt, vai tās ir veselas vai slimas, labāk izvairīties.”

Savukārt lilijām – tāpat kā lielākoties visiem ziediem –, ja tās aug ēnā, lapas var kļūt brūnas. Profilaktiski izmantojot miglošanu, iespējams novērst dažādas ziedu problēmas jau priekšlaicīgi. Guna Rukšāne: “Es nemigloju tikmēr, kamēr neredz kādu pazīmi, bet principā jau ir tā saucamā profilaktiskā miglošana. Ja tev ir mazs pulverizātors mājās, ko tu pirms tam esi vai nu logus tīrījusi, vai kaut ko citu, tur var iejaukt fungicīdu. Tad, kad iznāk lilijas ārā kādu sprīdi, tad nomiglot, bet principā viņām jābūt ir veselīgām pašām par sevi.”

Arī laikapstākļi ir neprognozējami. Ja uznāk salna, kas var skart sīpolpuķes, ir divi iespējamie risinājumi: viens no tiem ir miglošana ar ūdeni. Rukšāne: “Tad tas ledus sasalst virsū, ir mazas izmaiņas auga šūnu struktūrā. Segšana ir pati par sevi. Ja nav pārāk liels, ir vieglāk spaini uzlikt virsū. Ja lieli izauguši, tad ar ūdeni vislabāk. Ūdens pasargās tavu vārgo augu, jo šogad ļoti ātri izdzinās siltajā nedēļā, tad uznāca augstums un salna.” 

Kad ziedi beiguši ziedēt un lapas nokaltušas, to sīpolus parasti izrok un glabā vēlā pavasarī. Notīrītos sīpolus novieto vēsā, sausā, labi vēdināmā vietā līdz nākamajai stādīšanas sezonai. Selekcionārs: “Sīpoliņus atsijā kādā sietiņā, notīra nost tā izaugušo pamatnīti jeb veco sīpolu un liek kastītē. Sīpoli prasa tādu kā tuksnesi. Tulpītes vasarā ir jāglabā sausumā, jo vajag sausu, bet ne visi sīpoli prasa, lai viņi atrastos šādā sausumā. Ideālākais variants, un to es daru principā gandrīz ar lielākoties sīpolaugu, piemēram, krokusiem, ļoti maz glabāju kastītēs.Tad, lai labi sašķirotu, man uz katru maisiņu ir uzrakstīts, kas tur ir iekšā, kā to sauc, kas tur ir. Tad es šādus maisiņus varu viegli sakārto tādā secībā, kā man gribas.”

Ziedu sīpolu lielākie kaitēkļi ir žurkas un peles, kas var apēst sīpolus. Tāpēc ir svarīgi tos noglabāt drošā vietā.


Foto: Freepik; ilustratīvs