Tuvojoties mācību gada noslēgumam, daudzus skolēnus nodarbina jautājums par to, kur studēt. Jāizvēlas starp dažādām programmām un augstākās izglītības iestādēm, jāizsver arī, piemēram, finansiālās iespējas, attālums no dzīvesvietas, kā arī citi faktori, vēl kas būtisks – akreditācijas termiņš. 

Riski studijām augstākās izglītības iestādē vai kādā konkrētā tās virzienā, kas nav akreditēts, var būt nopietni – lai arī studijas sekmīgi noslēgsies, valsts atzīts diploms netiks izsniegts. Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra vadītāja Jolanta Silka saka: “Var būt grūtības ar iepriekš iegūtās izglītības atzīšanu, stājoties citā augstskolā vai stājoties nākamajā programmas līmenī, vai, piemēram, piesakoties studēt ārvalstu augstskolās. Var būt arī grūtības uzsākt darba gaitas. Protams, tā ir darba devēja izvēle – pieņemt darbā vai nepieņemt darbā ar šādu diplomu.”

Lai arī Augstākās izglītības kvalitātes aģentūrā pagaidām neesot atteikumu akreditācijai, tomēr izdarot izvēli par akreditācijas termiņu ir jāpārliecinās. Silka: “Ja redzams, ka šogad noslēdzas akreditācijas termiņš, tad būtu jājautā augstskolai, vai ir uzsākts process. Novērtēšanas un akreditācijas procesam ir konkrēts laiks, kas ir fiksēts un kas ir zināms arī augstskolai.”

Novērtēšanas un lēmuma pieņemšanas process ilgst aptuveni 10 mēnešus. Akreditāciju atjauno uz sešiem gadiem, taču 25% gadījumu vien uz diviem gadiem. Tas nozīmē, ka izglītības iestādei ir kādas ar kvalitāti saistītas problēmas, kas šo divu gadu laikā jānovērš. Silka: “Tad ir gadījumi, kad notiek pārrāvumi termiņos. Piemēram, ja akreditācija noslēdzas decembrī, bet nākamais lēmums ir tikai februārī, tad ir divu mēnešu vai mēneša pārrāvums akreditācijas termiņā. ja tajā posmā nav absolventu, tas nerada draudus studentiem.” 

Šādu izvērtējumu reizi sešos gados eksperti veic arī vispārējām un profesionālajām vidējās izglītības iestādēm. Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāve Sarmīte Dīķe stāsta: “Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad skolēns uzsāk mācības neakreditētā izglītības iestādē, cerībā, ka skola iegūs akreditāciju, tomēr izglītības kvalitāte ir zemā līmenī, iestādei akreditācija tiek atteikta. Šajā gadījumā skola nedrīkst organizēt valsts pārbaudījumus un izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus. Ko darīt? Svarīgi, kurā klasē bērns mācās. Ja tā ir 9. vai 12. klase, jāizvērtē nepieciešamība pāriet uz citu akreditētu izglītības iestādi.”

Izglītības kvalitātes valsts dienestā piebilst – neviens nevar garantēt, ka akreditācija noteikti tiks saņemta, taču nenoliedz, ka lielāka drošība par akreditācijas atjaunošanu var būt par skolām, kas darbojas ilgstoši.