Kas notiek ar gaisa kvalitāti Latvijā?

Piecas dienas Latvijā gaisa kvalitāte bija tik slikta, ka piesārņojumu varēja saredzēt pat ar neapbruņotu aci. Iemesli dažādi, tajā skaitā, ugunsgrēki Ukrainā un Krievijā. Gaisa piesārņojums īpaši nevēlams cilvēkiem, kuriem ir jau zināmas hroniskas elpceļu slimības. Izplatītākās - bronhiālā astma un hroniska obstruktīva plaušu slimība.

Madara Tirzīte, Rakus  pneimonoloģe: “Papildus slodzes faktors kā paaugstināts gaisa piesārņojums šo slimību pacientiem var radīt gan slimības gaitas pasliktināšanos, gan arī slimības akūtu paasinājumu, un arī šis paasinājums ilgtermiņā var izraisīt nelabvēlīgāku slimības norisi un attiecīgi uz nākotni atstāt nelabvēlīgu ietekmi.”

Pneimonoloģe gan norāda, plaušas ir ļoti spējīgs orgāns, un veselam cilvēkam tās spēj labi tikt galā ar dažādu nevēlamu vielu daļiņu klātbūtni gaisā. Tādēļ nav vienotas rekomendācijas, cik ilgi piesārņotā gaisā drīkst atrasties un līdz kuram brīdim tas nav kaitīgi cilvēka veselībai. Cilvēkiem ar hroniskām elpceļu saslimšanām vislabāk šajā periodā būtu rekomendējams minimizēt pārvietošanos ārā, kā arī minimālā režīmā vēdināt telpas. 

Pagājušās nedēļas nogalē Latvijā visaugstākais piesārņojums sasniedza rādījumu 120 mikrogrami kubikmetrā un tas ir ļoti augsts un veselībai bīstams. Tāpēc brīvdienās atbildīgajām iestādēm tika raidīti pārmetumi par informācijas trūkumu. Šodien šis rādījums krities pieckārtīgi - līdz 20 mikrogramiem Atbildīgā amatpersona apgalvo - informācija tika aizvietota atbilstoši situācijai un ar norādēm, kā iedzīvotājiem rīkoties. 

Latvijas gaisa telpa ir sadalīta zonās, un tās ir atkarīgas no iedzīvotāju skaita konkrētajā zonā. Līdz ar to, Latvijā ir tikai divas zonas- Rīgas agromelorācija un visa pārējā Latvija. Katrā zonā ir jābūt stacijai, kas seko līdzi pilsētas fonam, un stacijas, kas seko līdzi autotransporta ietekmes izvērtējumam- tādas atrodas Rīgā, Liepājā un Ventspilī. Savukārt reģionālā stacija, kuras pamatuzdevums ir sekot līdzi fona līmenim atrodas Rucavā. 

Tikmēr mediķi saka - katrs hroniskas elpceļu slimības pacients pazīst savus simptomus, un tie var būt dažādi. Cits izjutīs elpas trūkumu, cits jutīs smaguma sajūtu krūtīs, bet kādam iespējams sāksies klepus.