Katastrofāls skolotāju trūkums

Latvijā katastrofāli trūkst skolotāju – pašlaik ir vairāk nekā tūkstoš vakanču un nav paredzams, ka līdz jaunā mācību gada sākumam situācija uzlabosies, atzīst arī Izglītības un zinātnes ministrija. Iespējas atrast aizvietotājus arī daudzviet izsmeltas, tāpēc var gadīties, ka būs skolas, kurās noteiktos mācību priekšmetos stundas nenotiks, brīdina skolu vadītāju un pedagogu organizācijas. 

Pusotru mēnesi pirms jaunā mācību gada sākuma situācija ir kritiska. Skolotāju vakances, kuru skaits ievērojami pieauga ziemā un pavasarī, nav sākušas aizpildīties; pedagogu trūkst dažādos mācību priekšmetos, gan humanitārajos, gan dabaszinātnēs. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns saka: “Protams, visvairāk mūsu sektorā trūkstošo pedagogu ir dabaszinātņu mācību priekšmetos, taču ir specifika, kas īpaši saistīta ar Rīgu un dažām citām lielajām pilsētām, kur ir ļoti akūts attiecībā uz latviešu valodas un literatūras pedagogiem mazākumtautību izglītības programmās.” 

Pašlaik esot vairāk nekā 1000š pedagogu vakanču, un šis skaitlis līdz mācību gada sākumam varētu vēl pieaugt, ReTV Ziņām saka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. “Ir diezgan daudz pedagogu, kuri ir pensijas vecumā, vai arī tādi, kuri strādā nepilnās slodzes un kuriem ir paralēli kāds cits darbs. Viņi parēķina, ka degvielas cenu kāpuma dēļ viņi būs spiesti pārtraukt darba tiesiskās attiecības .” 

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns: “Protams, direktori kopā ar pašvaldībām noteikti vērsīsies Valsts izglītības satura centrā, Izglītības kvalitātes valsts dienestā... Visticamāk, tiks meklēti kaut kādi risinājumi, ja tas [pedagogu trūkums] skars konkrēti valsts eksaminācijas priekšmetus. Jā, iespējams, tas tiks risināts – pieņemsim, es tagad tikai minu! – konkrētie skolēni tiks atbrīvoti no valsts pārbaudes darba.” 

Skolotāju trūkst, jo atalgojums neaug pietiekami strauji, joprojām netiek samaksāts par visu darbu, proti, par stundu sagatavošanu. Slodze ir nesamērīga, neprognozējama, trūkst mācību materiālu utt. Izglītības un zinātnes ministrijā saka – problēmas veidojušās ilgā laika posmā, tās nevar ātri atrisināt. 

Izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols saka: “Skaidrs, ka mēs vēl 1. septembrī - tāpat kā lielākā tiesa Eiropas - vēl mocīsimies ar vakanču jautājumiem, bet galvenais, lai mums ir plāns, kā virzīties uz priekšu.” 

Ozols runā ne vien par pakāpenisku algu, bet arī izglītības pārvalžu un direktoru autonomijas palielinājumu, taču arodbiedrība ministrijas plānus vērtē kā nepieņemamus un pārāk gausus. Tāpēc organizācija, kas apvieno 20 tūkstošus pedagogu, neatsakās no nodoma no 2. septembra rīkot beztermiņa streiku. 


Foto: Freepik