Kaut kur debesīs ierakstīts. Deju kolektīvam “Valgundietis” 15

“Tas laikam bija kaut kur debesīs ierakstīts,” – tā par horeogrāfa un vairāku Dziesmu un deju svētku virsvadītāja Viļa Ozola vēlmi dzimtajā pagastā atkal izveidot deju kolektīvu saka vidējās paaudzes deju kolektīva “Valgundietis” vadītāja. Nedēļas nogalē dejotāju saime atzīmēja kolektīva piecpadsmito gadskārtu, bet lielākais prieks esot par to, ka tautas dejas ieinteresējušas arī dejotāju bērnus.

Pirms 15 gadiem, atsaucoties valgundnieka, horeogāfa, par Zemgales deju ķēniņu sauktā Viļa Ozola aicinājumam, Valgundes tautas namā sanāca cilvēki, kuri gribēja dejot. Vidējās paaudzes deju kolektīva “Valgundietis” vadītāja Inga Feldmane: “Gatavojoties sava radošā darba jubilejai, to viņš darīja laicīgi, viņš uzrunāja ļaudis: “Vai tad tiešām Valgundē vairs nevar uzdancot!” Tas laikam bija kaut kur debesīs ierakstīts. Dzirdīgas ausis sadzirdēja.”

“Valgundietis” – šādu nosaukumu deju kolektīvam iedeva Vilis Ozols, 15 gados no četriem deju pāriem izaudzis līdz 200 pāriem. Lai gan dejotāji gadu gaitā mainījušies, kolektīvā joprojām ir deju pāri, kuri atceras kā viss sācies. Videjās paaudzes deju kolektīva “Valgundietis” dejotāja Diāna Narkevica: “Izteicu skaļi domu, ka gribu dejot. Strādāju, pie manis pienāca pagasta “dāma” un teica: “Tev šovakar atbrauks pakaļ viens puisis, jābrauc dejot!” Un tā tas arī notika.”

Līdzīgs stāsts arī Rihardam, kurš gan neesot pirmais Diānas partneris. Pirmo pieredzi tautas dejās, pirmo koncertu un pirmo deju “Alusdancis” abi atceras vēl šodien.

Deju kolektīvā izveidojusies savdabīga tradīcija. Jaunie dejotāji šeit ierodas pēc Dziesmu un deju svētkiem. Izņēmums nav arī pagājušais gads. “dziesmu svētki bija tas pamudinājums, vēl mēs ar vīru gribējām kopīgu nodarbošanos. Tas bija tas, kas mūs atveda uz šejieni. Mana kolēģe jau te dejoja, un tā mēs pievienojāmies,” saka deju kolektīva “Valgundietis” dejotāji Kristīne Dance un Andis Eglītis.

Ik gadu kolektīvs apgūstot apmēram sešas jaunas dejas, jau deju pūrā to esot krietni daudz. Tāpat kā draugu kolektīvu un festivālu, kur būts, bet esot arī kāds nepiepildīts sapnis Feldmane: “Mēs gribam tikt pie jauniem tērpiem, pie Latgales tērpiem, jo pārējie novadi mums ir.”

Jubilejas reizē tika izdejotas deju kolāžas gan no Viļa Ozola, gan dejotāju mīļākajām dejām, bet lielākais prieks esot par to, ka arī dejotāju bērni jau iemīlējuši tautas deju. Viena deja jau tiek dejota kopā, un tas nozīmē, ka “Valgundietim” ir nākotne.