Gadu no gada Valsts vides dienests (VVD) konstatē aizvien jaunas vietas, kur lielos apjomos uzglabāti ķīmiski un apkārtējai videi bīstami atkritumi. Latgales reģionā videi kaitīgas vielas un to maisījumi atrodas vairākās vecās ražotnēs Līvānos, Daugavpilī, Rēzeknes un Ludzas novados. Tā kā utilizācijas izmaksas ir dārgas, ēku un teritoriju saimnieki šāda veida atkritumus uzglabā pat vairākus gadu desmitus, situāciju neizdodas labot pat ar augstiem soda apmēriem.
Latgalē šobrīd zināmas četras vietas, kurās ir ķīmiski atkritumi, informē Valsts vides dienests. Vienu no šīm teritorijām ar divām ēkām teju hektāra platībā no likvidētā uzņēmuma “EMFEL” jau drīzumā pārņems VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.
Bīstamie atkritumi bijušajā krāsu ražošanas cehā Ludzas novada Felicianovā atrodami joprojām. Izstaigājot ēku, acīm paveras skats uz vairākām mucām. Uzraksts uz vienas no tām liecina, ka šeit glabājies etanols.
Pavisam šeit ir ap 15-20 tonnām krāsu ražošanai nederīgu izejvielu, savukārt Daugavpilī neidentificētas vielas un to maisījumi uzglabāti 60 mucās. Mazākā apjomā ik pa laikam ķīmiskas vielas atrod izmestas “Latvijas valsts mežu” teritorijā. Kopumā lielu kaitējumu tas nerada, taču vasaras sezonā palielinās ugunsbīstamības risks un piesārņojums var apdraudēt arī cilvēku veselību. VVD Latgales reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Visvaldis Noviks: “Notiekot ugunsgrēkam Līvānos, tika konstatēts, ka vecajās stikla rūpnīcas ēkās atrodas vēl aizvien laboratorija ar atlikumiem, arī vecā izejvielu noliktava, kurā tika konstatēts diezgan nozīmīgs apjoms šādu ķīmisko vielu.”
“Sadarbībā ar VVD un glābšanas dienestu tika pieņemts lēmums teritoriju ierobežot. Sazinājāmies ar ēkas un zemes īpašnieku SIA “Saprobalt”. Valsts vides dienests uzdeva par pienākumu uzņēmumam bīstamās ķīmiskās vielas utilizēt noteiktos termiņos,” saka Līvānu novada pašvaldības speciāliste vides pārvaldības jomā Gunita Vaivode.
Pēc ugunsgrēka laboratorijā atrasti vairāki desmiti tonnu ķīmisku vielu, nepiemērotos apstākļos uzglabātas mēģenes, kolbas un burkas ar dažāda veida sārmiem. Valsts vides dienests apsekošanu vidēji veic trīs reizes gadā. Ja noteiktā termiņā ķīmiskie atkritumi nav utilizēti, maksimālais soda apmērs par to ir 10 000 eiro.
Visvaldis Noviks pauž: “Ja tas netiek pildīts, tiek piemērota piespiedu nauda, kas var sasniegt līdz pat 10 000 eiro. Tā var tikt piemērota vairākkārtēji.”
Uzrunātie ēku saimnieki atzīst, ka apzinās riskus, taču utilizāciju veikt nesteidz augsto izmaksu dēļ, turklāt bīstamus atkritumus pagaidām var nodot atkritumu apsaimniekotājiem tikai Rīgā. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) līdz šim vērsās vairākās par vides aizsardzību atbildīgās valsts pārvaldes iestādēs, iesniedza priekšlikumus par grozījumiem Ministru Kabineta noteikumos, tomēr risinājums par atbalsta programmu tieši ķīmisko atkritumu utilizācijai aizvien nav rasts.
VNĪ valdes loceklis Andris Vārna uzsver: “Īpašuma vērtība ir četras, piecas reizes mazāka, nekā aprēķinātās utilizēšanas izmaksas, ko rēķinām aptuveni 40 000 eiro. Diemžēl nevienas iestādes rīcībā nav finanšu līdzekļu, lai utilizētu bīstamos atkritumus.”
Statistiku par bīstamo atkritumu uzglabāšanas vietām valstī kopumā VVD nesniedz, taču uzsver, ka skaits ir mainīgs un aizvien vismaz reizi gadā tiek atklāta kāda jauna vieta.
#SIF_NVZ2022
