Operatīvie dienesti Latvijā ik dienu reaģē uz daudziem simtiem izsaukumu, tostarp tādiem, kas ir maldinoši. Daļa viltus izsaukumu rodas cilvēku ļaunprātības dēļ, bet daļa – tāpēc, ka iedzīvotāji nezina, kādos gadījumos jāzvana uz ārkārtas palīdzības izsaukumu tālruni. Ikviens maldinošs izsaukums kavē palīdzības sniegšanu tiem, kuriem tā tiešām nepieciešama.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ik dienu saņem vairākus izsaukumus, kas izrādās maldinājumi. Zemgales reģionā aizvadītajā gadā tika saņemti 418 šādi izsaukumi, tostarp 62 reizes uz viltus izsaukumiem steigušies Jēkabpils daļas ugunsdzēsēji.
VUGD pārstāvis Edgars Ērglis: “Cilvēks, braucot garām, ejot pa ielu, redz dūmus kaut kur aiz mājas, aiz ēkas. Lielus, melnus dūmus. Kas deg, es nezinu. Tādos gadījumos, protams, VUGD izsūta attiecīgi resursus – divas cisternas uz notikumu, paziņo Valsts policijai, neatliekamajai palīdzībai. Tas ir – kādi resursi tiek iztērēti uz to, ka cilvēks, ejot garām, nezina, kas deg, bet “es piezvanīju”. Es esmu izdarījis savu pilsoņa pienākumu, es esmu piezvanījis. Es lūgtu cilvēkiem vispirms pārliecināties. Aizej aiz ēkas stūra, paskaties – varbūt pamanīsi, kas konkrēti deg. Varbūt tiek dedzināts kontrolēts ugunskurs.”
Lai gan zvanu centra dispečeri cenšas jau telefonsarunas laikā noskaidrot precīzus notikušā apstākļus un izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā tiešām nepieciešama dienestu palīdzība, ne vienmēr tas ir iespējams.
Līdzīgus notikumus piedzīvo arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), kam tiek ziņots par it kā zemē guļošu cilvēku, bet patiesība izrādās pavisam cita. NMPD Operatīvās vadības centra vadītājas vietniece Diāna Tkačenko: “Garāmgājējs izsauc neatliekamo palīdzību, bet nepienāk pie cietušā vai vienkārši paiet garām, pabrauc garām, un mēs konstatējam, ka tas ir vai nu miskastes maiss, vai nu kaut kāda gružu kaudze. To varēja novērst.”
Visvairāk maldinošu zvanu, ko saņem neatliekamā palīdzība, ir par veselības problēmām, kas nav dzīvībai bīstamas un kuru gadījumā būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta. Piemēram, par paaugstinātu ķermeņa temperatūru vai kakla sāpēm. Visā valstī ik dienu tiek saņemti aptuveni 250 šādi izsaukumi. Šādos gadījumos pacientam jāmaksā par izsaukumu 74 eiro 34 centi. Tomēr visvairāk problēmu dienestam rodas ļaunprātīgu cilvēku dēļ. Tkačenko: “Zvanītājs piezvana un klausulē klusē vai ieslēdz kādu mūziku, pajautā, kā tev iet, vai tu esi darbā, vai mēs šodien brauksim uz darbu. Kaut kādi vienkārši jautājumi, lai rosinātu sarunu ar dispečeru. Šo zvanu gan ir ļoti daudz. Vienas stundas laikā mēs varam saņemt ap 100 šādu zvanu. Tas nozīmē, ka tiek nepārtraukti zvanīts uz 113. Lielākais zaudējums, ko mēs varam zaudēt, tā ir cilvēka dzīvība. Tas cilvēks, kuram šobrīd ir nepieciešama palīdzība, sazvanīt dienestu vienkārši nevar.”
Ļaunprātīgu viltus izsaukumu gadījumos operatīvie dienesti mēdz lūgt likumsargu palīdzību. Valsts policijā skaidro, ka par operatīvo dienestu nepamatotu izsaukumu personai draud naudas sods – fiziskai personai tas ir no 35 līdz 140 eiro. Arī pati Valsts policija ikdienā saņem maldinošus izsaukumus. Valsts policijas pārstāve Rūta Strautniece: “Lielākoties izsaukumi tiek veikti apzināti, kā arī nereti šīs darbības tiek veiktas alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, reibumā, kas ir viens no sodu pastiprinošiem apstākļiem.”
Katrs nepamatots operatīvo dienestu izsaukums ne tikai rada finansiālos zaudējumus un resursu nelietderīgu izmantošanu, bet arī pakļauj riskam tos iedzīvotājus, kuriem tiešām nepieciešama palīdzība. Bieži vien cilvēka dzīvības glābšanā izšķiroša ir katra sekunde, tādēļ dienesti aicina ārkārtas tālruņus izmantot ar vislielāko atbildības sajūtu.