Jau otro gadu Vidzemes Augstskolā gada projektu rakstu par atkritumiem. Šoreiz uzmanību vērsu tieši uz tekstilu. Man vienmēr bijis uzskats - labāk viens kvalitatīvs apģērba gabals, nevis vairāki. Pēdējā laikā arvien vairāk piedomāju, cik brīvās vietas ir tieši manā drēbju skapī. Tuvojas arī siltais laiks - tā vien gribētos papildināt savu vasaras garderobi. Bet - ko darīt ar nevajadzīgo apģērbu?
Apģērba nolietojums, strauja modes tendenču maiņa jeb “fast fashion” ir tikai daži no iemesliem, kā dēļ atkritumu poligonos ik gadu strauji pieaug tekstila apjomi.. Statistikas dati liecina - gada laikā 87% no visiem nolietotajiem pasaules tekstilizstrādājumiem nonāk atkritumos. Šobrīd, ņemot vērā, ka aizvien aktuālāks kļūst bezatkritumu dzīvesveids, atveras “zero waste” veikali, cilvēki vairāk sāk piedomāt, cik daudz atkritumu rada. Ar aptaujas palīdzību noskaidroju, kādi ir studentu apģērba pirkšanas un pārvaldīšanas paradumi, attieksme pret novalkātajiem apģērbiem.
Aptaujā piedalījās 309 studenti no dažādām Latvijas augstskolām un koledžām. Vaicāti, kur visbiežāk iegādājas apģērbu, studenti norādīja apģērbu veikalus klātienē, kā “New Yorker” un “H&M”, tikai pēc tam izvēloties lietotu un mazlietotu apģērbu veikalus. Savukārt būtiskākie kritēriji, pēc kā tas tiek iegādāts, ir cena, kvalitāte un nepieciešamība.
Latvijas studentiem nav svarīgi, cik modīgs ir viņu apģērbs, vai ir zīmols, taču tam jābūt vizuāli glītam. Students rod risinājumus apnikuša vai nevajadzīga apģērba atkārtotai lietošanai - vai nu izmanto tur, kur nav nepieciešamas šikas drēbes, piemēram, strādājot dārzā vai tamlīdzīgi, vai arī glabā ar domu, ka kādreiz tas noderēs. Lai paildzinātu apģērba kalpošanas laiku, par to rūpējas - uzmanās, lai nenosmērētu, mazgā tikai, kad tiešām nepieciešams, kā arī, piemēram, ievēro uz etiķetes norādītos ieteikumus.
Studentu paradumus un attieksmi, iegādājoties apģērbu videi draudzīgāk, pēc viņu domām, varētu mainīt dažādas aktivitātes, kā kampaņas, videi draudzīga dzīvesveida popularizēšana, kā arī vizuālie materiāli (filmas, reklāmas). Lai mainītu paradumus un samazinātu, iepirkšanos, piemēram, “fast fashion” veikalos kā “H&M”, “New Yorker”, studenti atzīst, ka būtu vajadzīgas papildu zināšanas par tekstila atkritumu ietekmi un sekām uz vidi. “Nepieciešama informācija par “fast fashion” apģērbu ražošanu. Nesen skatījos dokumentālo filmu par apģērba ražošanu Bangladešā un drausmīgajiem, bīstamajiem apstākļiem, kādā cilvēki tur strādā. Mani tas ietekmēja, domāju, ka citus arī varētu ietekmēt,” atzīst kāds students.
Pārsteidzoši šķita, ka 81 aptaujātais no 309 uzskatīja, ka apģērbu drīkst dedzināt. Savukārt vairāk kā divām trešdaļām studentu apģērba ietekme uz vidi nav svarīga. Kaitējumu videi rada tieši apglabātie tekstilatkritumi, kuru sadalīšanās ilgums var būt līdz pat 200 gadiem - tiek piesārņota augsne, gaiss un ūdens. Savukārt tekstila dedzināšana var radīt bīstamu gaisa piesārņojumu, kā arī ir viens no iemesliem globālajā sasilšanā.
Lai gan Latvijā nav izveidoti vienoti noteikumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, lielākā daļa studentu zina, ka šeit apģērbu ir iespējams šķirot un ka to nav ieteicams mest atkritumos. Tas nozīmē, viņi ir informēti, piemēram, par tekstilam paredzētajiem konteineriem, kuros drīkst ievietot apģērbu, noziedojot to kādam citam.
Interesanti, ka mode un zīmols studentu atbildēs nebija apģērbu iegādes noteicošais kritērijs. To varētu izskaidrot ar Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni, piemēram, pagājušajā gadā teju visam pieauga cenas un tās tikai turpina augt. Iespējams, studentiem ir citas prioritātes.
Kā izpētījis arī “Latvijas Zaļais punkts”, kopumā Latvijas iedzīvotāju tekstila iegādes paradumi pēdējo gadu laikā mainās. Respektīvi, iedzīvotāji kļūst atbildīgāki, jaunu apģērbu iegādājas retāk, labprāt izvēlas lietotu apģērbu un izkopj tekstila šķirošanas paradumus. To pašu var teikt arī par studentiem. Viņi zina, ka apģērbu ir iespējams šķirot, bieži vien iepērkas arī lietoto apģērbu veikalos, kā arī rod veidus, kā savu apģērbu lietot atkārtoti – pat tad, ja tas ir apnicis!
“Latvijas Zaļais punkts” vismaz 60 vietās Latvijā piedāvā specializētus šķirošanas konteinerus. Tie paredzēti lietotam, bet vēl lietotajam tekstilam. Sev nevajadzīgus apģērbus un tekstilizstrādājumus ir iespējams nodot arī “H&M” veikalos. Tas pieņem jebkura zīmola un jebkādā stāvoklī esošus apģērbus, mājas tekstilpreces. Tekstilu ir iespējams noziedot arī citām organizācijām, kā biedrībai “Dari labu” vai “Latvijas Sarkanais Krusts”. Savukārt veikalā “Otrā elpa” aiznesto mazvalkāto apģērbu ievieto atpakaļ preču klāstā, tādā veidā tam dodot “otru dzīvību”.
