Ko darīt ar nerealizēto ābolu ražu?

Šogad ābolu raža padevusies laba, par ko, protams, prieks ābolu mīļotājiem. Šis ir laiks, kad vērtīgos augļus biežāk iekļaujam ēdienkartē, spiežam sulas, gatavojam kompotus un ievārījumus. Bet ko darīt, ja visu, kas izaudzis, nav iespējams apēst un realizēt?

Ābolus ar prieku pieņems labdarības organizācijas. Valmierā, piemēram, darbojas divas zupas virtuves, kas augļus izmanto gan tūlītējam patēriņam, gan gatavo tos ziemai.

Āboli garšo arī dzīvniekiem, tāpēc ēdamus, veselus augļus var nogādāt zirgaudzētavās, zemnieku saimniecībās, briežu dārzos.

Vēl kāda iespēja, kas pēdējos gados gūst arvien lielāku popularitāti, ar āboliem pacienāt kaimiņus un ikvienu garāmgājēju, augļus izliekot ārpus sētas.

Bet ko darīt ar sapuvušiem āboliem? Vienkāršākais risinājums - ierīkot komposta kaudzi, kas jau nākamgad būs lielisks mēslojums. Tiesa gan - ne visiem saimniekiem šādas iespējas ir. Tāpēc nereti ābolus varam manīt izgāztus mežos, pļavās, grāvmalās. Iespējams, daļa cilvēku tā rīkojas, jo domā, augļi taču ir lielisks cienests meža dzīvniekiem. Speciālisti gan skaidro - āboli ne vienmēr tiem nāk par labu.

Jānis Ence, mednieks : “Sarūdzis ābols satur kaut kādus spirtus, un alnim tas patīk. Neskatoties uz viņa lielo galvu, tā daļa, kas ir purna daļa, ir milzīga, bet tajās smadzenītēs nekā daudz nav. Tas viens pāris sarūgušu ābolu viņu var ietekmēt tā, ka savā uzvedībā dzīvnieks kļūst neadekvāts, uzvedas kā sareibis dzīvnieks.”

Ražu, kas paliek pāri, var nogādāt arī mednieku kolektīviem, kuri augļus izmanto dzīvnieku piebarošanai. Tas gan nenozīmē, ka ābolus drīkst izbērt jebkurā vietā mežā. Lai ierīkotu barotavas, medniekiem jāņem vērā vairāki noteikumi, piemēram, tās nevar atrasties tuvu lauksaimniecības kultūrām un jaunaudzēm.

Jānis Ence - mednieks : “Piebarošanas vietas ir jāreģistrē, jāsaskaņo ar zemes īpašnieku. Nevar jebkurā vietā šos ābolus vienkārši aiziet mežā un izbērt. Vai nu tas ir valsts mežs, tātad jāsaskaņo šī piebarošanas vieta ar “Latvijas valsts mežiem”, vai nu tā jāsaskaņo ar privātīpašnieku vai pašvaldību.”

Mežā patvaļīgi izberot ābolus, cilvēki bieži vien neaizdomājas, kādu kaitējumu tas var nodarīt. Ja dzīvnieks sajūt barību, tas maina savu uzvedību un pārvietošanās ceļus, biežāk uzturoties vietā, kur ēdamais ir viegli pieejams. Ja tas ir jaunaudžu vai lauksaimniecības kultūru tuvumā, dzīvnieks tām var nodarīt postījumus, savukārt, ja āboli izbērti ceļmalās, tas apdraud autovadītāju drošību. Šo iemeslu dēļ par neatļautu meža piemēslošanu var saņemt arī sodu.

Sapuvušos ābolus ir iespēja izmest arī sadzīves atkritumu konteineros, bet kā jau pie bojātiem augļiem, tur ātri vien uzradīsies mušiņas un smaka.

Ja ābolu apjomi ir ļoti lieli, tos iespējams nodot reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā “Daibe”. Tas gan būs maksas pakalpojums.

Jau noskaidrojām, ko darīt ar tiem augļiem, kurus varbūt nav iespējas apēst un realizēt. Es uzskatu, ka sezonā ābolus vajag ēst tik, cik lien, jo šis auglis taču ir ļoti vērtīgs. Ko saka pavāri?

Andris Eisaks - restorāna "Vecpuisis" šefpavārs: “Protams, ābols kā jebkura sezonāla lieta, ir nenormāli vērtīgs - miziņa ir vērtīga, sēklas varam grauzdēt, sablenderēt, taisīt ievārījumus, zaptes, kompotus. Es, piemēram, izmantoju arī mizas, tās sakaramelizēju un izmantoju dekorācijām. Mūsu jaunajā ēdienkartē ir brulē. Klasika, bet mēs to papildinām ar divu veidu āboliem, respektīvi, te ir tāda ābolu marmelādīte, kas ir āboli ar cukuru un pāris garšaugiem. Šo masu pieliekam klasiskajam brulē, pa virsu brūnais cukurs, kuru apdedzinām. Tas, kas mums mežā un dārzā aug, ir jāēd, jāēd tieši tagad. Nav jāgaida, kad būs kompots, ievārījumi, ir jāēd svaigs ābolītis.”

Ne velti ābolus uzskata par “uztura spēkstaciju”. Šie augļi satur satur C, E un B grupas vitamīnus, šķiedrvielas un vērtīgas minerālvielas. Ābolus ieteicams ēst ar visu mizu, tajā ir daudz polifenolu, kas darbojas kā antioksidanti. Un noteikti nedrīkst aizmirst arī par sēklām, kas ir bagātīgs joda avots. Pietiek apēst 5-6 sēkliņas, lai pilnībā uzņemtu organismam nepieciešamo diennakts joda normu.