Ja kino mīļiem pateiksi vārdu „Oskars”, ļoti iespējams, ka pirmais, par ko viņi iedomāsies, ir Amerikas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, nevis jūsu kopīgais draugs. 24. janvārī uzzinājām jau 95. „Oskara” ceremonijas nominantus, savukārt 12. martā, cerībā, ka šoreiz zvaigznes iztiks bez pļaukām, noskaidrosim, kuri plūks uzvaras laurus. Gaidot lielo notikumu, nedaudz atskatīsimies uz pāris notikumiem ceremonijas bagātajā vēsturē.
Pirmā Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija norisinājās 1929. gada 16. maijā un šo deviņdesmit piecu gadu laikā zeltīto vīriņu saņēmuši vairāk kā 3000 savas jomas profesionāļi. Oficiāli balvu tā arī sauc – Kinoakadēmijas balva, tiesa tā vairāk atpazīstama ar iesauku Oskars. Lai gan versijas, kāpēc balva tikusi pie šāda vārda, ir daudz, populārākais skaidrojums, kuru izmanto arī paši organizatori, ir pavisam vienkāršs – Akadēmijas bibliotekārei Margaretai Herikai statuete atgādinājusi viņas tēvoci Oskaru, līdz ar to viņa balvu saukusi tēvoča vārdā un tā tas „pielipis” arī pārējiem. Kino mākslas un zinātņu akadēmija pati šo iesauku oficiāli sāka lietot 1939. gadā. Ceremonija gadu no gada izcēlusies ar spilgtiem notikumiem, piemēram, jau iepriekš minēto pļauku, kuras dēļ aktierim Vilam Smitam nu ir liegums apmeklēt svarīgāko pasākumu kino pasaulē desmit gadus. Kopš aizvadītā gada Smits papildina sarakstu, kurā sastopamas vēl piecas izraidītas zvaigznes. Kino aktieri Karminu Karidi kā pirmo izraidīja 2004. gadā, kad viņš tika pieķerts pirātiski daloties ar tā gada nominēto filmu kopijām, kas bija paredzētas tikai dalībniekiem balsošanas nolūkiem. Melnajā sarakstā atrodams arī kino producents Hārvijs Vainstīns, kino režisors Romans Polansiks, aktieris Bils Kosbijs un kinematogrāfs Adams Kimels, kuri tika izslēgti no Akadēmijas, jo atklājās, ka viņi ir saistīti ar seksuālu noziegumu veikšanu.
2000. gads Oskara ceremonijas organizatoriem sagādāja nedaudz vairāk galvassāpes nekā ierasts. Pirmkārt, pastā tika pazaudētas vairāk kā 4000 vēlēšanu zīmes, kas tika nosūtītas Akadēmijas locekļiem, kuru balsis nosaka „Oskara” uzvarētājus. Otrkārt, laikraksts „The Wall Street Journal” veica balsotāju aptauju, tādējādi mēģinot „nozagt šovu” un priekšlaicīgi paziņot rezultātus un, treškārt, astoņas dienas pirms lielā notikuma tika nozagti 55 „Oskari”. Tas sacēla vētru gan medijos, gan sabiedrībā, tādējādi liekot zagļiem ņemt kājas pār pleciem un pamest 52 statuetes atkritumu tvertnē, kur tās atrod krāmu tirgotājs, kurš par to atlīdzībā saņem 50 tūkstošus dolāru un divus ielūgumus uz ceremoniju. Jāpiemin, ka 2003.gadā vienu no pazudušajiem „Oskariem” atrada narkotiku konfiskācijā Floridā, pārējās divas statuetes aizvien nav atrastas.
Līdzīgi kā 2012. gadā Eirodziesmas konkursā Valteram Frīdenbergam misējās nosaukt īsto uzvarētāju, kas dosies pārstāvēt Latviju Eirovīzijā, tā arī 2017. gadā „Oskara” ceremonijā tika piedzīvota aplokšņu kļūme un nominācijā „Labākā filma” nosaukta „La La Land: Kalifornijas sapņi” („La La Land”), taču, kā atklājās tikai pēc pateicības runas un balvas saņemšanas, patiesā uzvarētāja bija filma „Mēnesgaisma” („Moonlight”). Izrādās balvas pasniedzējiem netīši tika iedota aploksne, kura domāta labākās aktrises paziņošanai. Taču viss labs, kas labi beidzas – ar nelielu humora devu balva nonāca pareizajās rokās.
Šī gada „Oskara” ceremonija iezīmēs teju gadsimtu ilgu kinematogrāfisko izcilību godināšanu. Šogad arī mūsu pašu režisora Viestura Kairiša spēlfilma „Janvāris” mēģināja iespraukties prestižajā notikumā, taču nesekmīgi un cīņu par balvu labāko ārzemju filmu kategorijā neturpina, taču pastāv cerību, ka Baltijas valstis tomēr tiks pārstāvētas ceremonijā ar Igaunijas režisora Sandera Jones animācijas filmu „Sierra”, kas sevi pieteikusi kategorijai „Labākā animācijas īsfilma”.
Foto: Reuters/Scanpix
