Kolektīvā finansēšana kultūras mantojuma saglabāšanai

“Tā ir iespēja ne tikai iegūt finansējumu kādas radošas, sabiedriski nozīmīgas idejas īstenošanai, bet ļaut cilvēkiem būt daļai no īstenotā projekta,” atzīst tie, kuri pēc atbalsta ieceres īstenošanā vērsušies kādā no kolektīvās finansēšanas platformām. Aizvien populārāk tas ir arī Latvijā. Ne viena vien grāmata, īsfilma, mūzikas ieraksts, inovatīvas idejas īstenotas tieši šādi. Šo ceļu izvēlējies iet arī Airītes stacijas īpašnieks Pēteris Stumburs, cenšoties no iznīcības glābt kultūrvēsturisku mantojumu - stacijas bagāžas glabātavu.

Ar dažādu fondu atbalstu un īpašnieku ieguldīto finansējumu Saldus novada Zirņu pagastā esošā 1935. gadā celtā Airītes stacijas ēka no grausta pārvērsta par industriālā mantojuma objektu, kas iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Kopjot stacijas parku, atklāti kādas būves pamati. Izrādījies, ka te bijusi bagāžas glabātava, kas izlaupīta un bojā gājusi 90.gados. Savulaik tādas ēkas pēc standarta projekta tika būvētas pie daudzām stacijām, šobrīd puslīdz saglabājušās divas līdz trīs. Viena no tādām Kurzemē, kuras īpašnieks piedāvājis to iegādāties, pārvest un restaurēt, citādi arī tā nolemta iznīcībai. Tā kā laika ir par maz, lai piesaistītu fondu līdzekļus, stacijas īpašnieks pēc atbalsta vērsies kolektīvā ieguldījuma platformā “Projektu banka”. “ Ar šo projektu mēs ceram ne tikai izglābt šo ēku, atgriezt stacijas kompleksā to, kas te kādreiz ir bijis, bet arī iegūt papildus telpu mūsu radošajai darbībai,” saka Pēteris Stumburs, Airītes stacijas īpašnieks, vada biedrību “Airītes stacija”.

“Projektu banka” ir Latvijā bāzēta kolektīvā ieguldījuma platforma, kas darbojas aptuveni piecus gadus. Tā ir vietne, kur satikties radošu, inovatīvu, sabiedriski nozīmīgu ideju autoriem un cilvēkiem, kuri vēlas finansiāli kaut ar pieciem eiro atbalstīt projekta īstenošanu. Šāda finansējuma vākšana Latvijā kļūst arvien populārāka. Platformas pastāvēšanas laikā izdevies finansējumu savākt 96 projektiem. Šogad līgumi parakstīti par 31 projektu. Veiksmes procents, vai izdosies noteiktajā laikā projektam savākt prasīto summu, esot puse uz pusi. “Ja gadījumā nesavāc, tad līdzekļus mēs atdodam atpakaļ ieguldītājiem viņu projektu bankas kontā, projektu bankas maciņā, kā tas mums saucas. Tas nozīmē, ka cilvēks atdoto naudu var izmantot vai nu citiem projektiem, vai pieprasīt pavisam atpakaļ uz savu personīgo bankas kontu,” skaidro Māris Cīrulis, “Projektu bankas” izveidotājs un vadītājs.

Padures muižas īpašniekam Jānim Lazdānam ir veiksmīga pieredze līdzekļu vākšanā no šādām platformām. Diviem projektiem – muižas portika un ēdamistabas logu restaurēšanai – tas iegūts no Francijas pūļa finansēšanas platformas “Dartaņjans”, savukārt dārza terases atjaunošana - “Projektu bankas”. “Tas nav, ka vienkārši ieliec projektu bankā un viss. Tas, ko es daru, ir nopietns darbs, jāstrādā ar sociālajiem medijiem, taisi plakātus un tādas lietas. Kā zinām, mūsu informācijas laikmetā pēc piecpadsmit minūtēm tu jau esi aizmirsts,” saka Jānis Lazdāns, Padures muižas īpašnieks.

Jāteic, ka ziedotāji kļūst arī par tādiem kā atbalstītā projekta draugiem, jo projekta īstenotājiem ir arī jāpadomā, kā katram pateikt “paldies”. 


Foto: Freepik