Nereti cilvēki pavasarī mēdz teikt, ka Latvijā kopā ar sniegu kūst arī asfalts. Jāsaka, ka gadalaiku maiņa nes vēl arī citas problēmas, kas saistītas ar vidi. Apsaimniekošanas uzņēmumos atzīst, ka arī šogad pilsētās nākas vākt atkritumus, kas ziemā zem sniega nebija pamanāmi. 

Izsmēķus, cigarešu paciņas, čekus, biļetes un dažādu uzkodu iepakojumus parkos, ceļmalās un citās vietās, kuras vairs neklāj sniegs, var manīt biežāk. SIA “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa saka: “Kā nokūst sniegs, tā kopā ar sniegpulkstenītēm uzzied dažāda veida atkritumi, kas pa ziemu ir dabā izmesti.” 

Esot gan jāpatur prātā, ka ne visi atkritumi, kas sastopami dabā, ir zemē nomesti tīši, jo tos pa pilsētu mēdz izmētāt arī putni un vējš. SIA “Valmieras namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks: “Ne tikai mēs to novērojam, ka, kūstot sniegam, atsedzas šie atkritumi lielā daudzumā. To jūtam arī no iedzīvotāju zvaniem, kas ienāk namsaimnieka infocentrā. No zvanu viedokļa – tāda sajūta, ka šogad ir vairāk, bet nevaram, tīri tā nomērot, salīdzināt ar pagājušo gadu.”

Valmierā no urnām publiskās vietās vidēji nedēļā apsaimniekotāji savācot ap deviņiem kubikmetriem atkritumu. Tiem papildu tagad arī atkritumi, kas atrodami ārpus urnām. Kabraks: “Mēnesī apmēram pieci līdz desmit kubi nāk atkritumi, kas ir savākt no zaļajām zonām, kur tiem nevajadzētu.”

Tikmēr uzņēmumā “Vizii Urban”, kas nodrošina uzkopšanu vairākās pašvaldībās, stāsta, ka Liepājā, Tukumā un Jūrmalā neizjūt tādu sezonalitāti atkritumu savākšanai kā, piemēram, Rēzeknē. “Uzsākām janvārī, jo šajās pilsētās sniegs bija nokusis vairākas reizes. Malziet citādāka situācija ir Latgales pusē. Sniegs joprojām ir vēl diezgan daudz, tur pavasara darbi uzsāksies nedaudz vēlāk,” saka SIA “Vizii Urban” valdes loceklis, AS “CleanR Grupa” pārstāvis Ģirts Baltrums.

Vidēji dienā – kā kurā pilsētā – savācot no trim līdz sešiem kubiem dažādu atkritumu. Baltrums: “Pieci līdz seši lielie, zaļie konteineri. Ja paskatās procentuāli, noteikti, ka 80% savācam no atkritumu urnām, 20% ir piedrazojums zaļajās zonās un ietvēs.”

Uzrunātajiem uzņēmumiem šie sezonu mijas darbi papildus slodzi nenes, jo tas ir plānots darbs. Par atkritumu nonākšanu vidē ir arī pozitīvi novērojumi, piemēram, retāk sastopamas stikla un plastmasa pudeles, ko saista ar depozīta sistēmas ieviešanu. Baltrums: “Esam pamanījuši, ka pilsētās, pašvaldībās, kur atkritumu urnu skaits ir vairāk, izmesto atkritumu apjoms, izsmēķi, autotransporta pārvietošanās biļetes, taloni, tiek izmests mazāk.”

Joprojām nākas saskarties arī ar negatīviem gadījumiem. Šonedēļ “Valmieras namsaimnieks” saņēmis ziņu par izgāztiem atkritumiem lielā daudzumā pie kādas mājas publiskā vietā Valmierā. Šajā gadījumā gan pašvaldības policijai esot izdevies vainīgo atrast.