Iedzīvotāju noguldījumi komercbanku kontos Latvijā šobrīd ir nebijuši lieli, taču pie pašreizējām zemajām depozīta procentu likmēm tie peļņu nenes. Tajā pašā laikā līdz šim vēl nebijuši augstas procentu likmes pašlaik piedzīvo valsts krājobligācijas. Ekonomisti uzsver, ka tas ir viens no drošākajiem un pašlaik arī ienesīgākajiem uzkrājumu veidiem.
Noguldījumu procenti bankās pašlaik ir ļoti zemi, vien retā kredītiestāde par termiņnoguldījumu gatava piedāvāt ap 3%, pārsvarā procentu likmes svārstās zem diviem vai pat ir tuvu nullei. Tikmēr daudz ienesīgākas procentu likmes pašlaik ir valsts izdotajām krājobligācijām. Par 12 mēnešu termiņu likme ir 3,5%, bet par 10 gadu termiņu pat 4,05%. Valsts kases Finanšu resursu departamenta direktora vietniece Edīte Tīse saka: “Iegādājoties krājobligācijas, cilvēks savā ziņā aizdod naudu valstij. Tas ir par attiecīgam termiņam fiksētu procentu likmi uz visu periodu. Jāsaka, ka šādā veidā šis instruments ir ļoti drošs. Laba alternatīva tiem, kas vēlas ar saviem finanšu līdzekļiem rīkoties īpaši piesardzīgi.”
Tam piekrīt arī Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, uzsverot, ka krājobligācijas pašlaik ir labs ieguldījuma veids tiem, kuri vēlas būt tiešām droši par veiktajām investīcijām un gala rezultātā nopelnīto. “Ja iedzīvotāji vēlas mazliet riskēt, ieguldot akcijās vai citos finanšu instrumentos, tur ir citi riski un citi ienesīgumi. Bet tieši fiksētajos ienesīguma instrumentos krājobligācijas šobrīd Latvijā ir ienesīgākais ieguldīšanas veids.”
Valsts kasē skaidro, ka straujš procentu likmju kāpums krājobligācijām sākās pērnā gada jūlijā, pēdējos mēnešos likmes vairs tik strauji neaug, ir vērojama to stabilizācija. Kas notiks turpmāk, ir grūti prognozēt. Tīse saka: “Mēs visi zinām, ka Eiropas Centrālā banka darbojas sinerģijā ar valstu valdībām, lai apkarotu inflāciju. Tas ir galvenais faktors, kādēļ šīs likmes ceļās finanšu tirgos. Tas savukārt tiešā veidā ietekmē krājobligāciju likmes.”
Līdz ar krājobligāciju procentu likmēm pieaug arī iedzīvotāju interese tās iegādāties. Šī gada pirmajos mēnešos interese par visu temiņu krājobligāciju iegādi, salīdzinot ar pērnā gada nogali, ir vairāk nekā duboltojusies. Tīse: “Pagājušā gada beigās kopējais portfelis bija 14,7 miljoni eiro. Tad šobrīd tas jau pārsniedz 36 miljonus eiro, kas reprezentē to, cik interesanta ir šāda alternatīva.”
Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, iedzīvotāju noguldījumu kontos komercbankās aizvien stāv aptuveni 10 miljardi eiro. Salīdzinājumam šī gada valsts budžeta kopējie izdevumi plānoti 14,7 miljardi eiro. Kā liecina nesen veikta aptauja pēc SEB bankas pasūtījuma, vairāk nekā 60% iedzīvotāju neinvestē nekādos finanšu instrumentos un vairāk nekā 80% to neplāno darīt arī nākotnē. Iedzīvotāji to nav gatavi darīt, jo nevēlas riskēt ar saviem līdzekļiem. To vienkārši trūkst vai arī cilvēkiem nav zināšanu par drošu investēšanu. Latvijas Bankas ekonomists norāda, ka šobrīd arī valsts varētu aktīvāk informēt sabiedrību par krājobligāciju iegādi. “Valsts kase varētu vairāk runāt ar komercbankām. Patlaban komercbankas uzskata krājobligācijas kā konkurējošu produktu. Viņi iedzīvotāju uzmanību vērš uz saviem termiņnoguldījumiem, krājobligācijas tad varētu reklamēt mazāk. Ja Valsts kase varētu vienoties par kādu kampaņu, tad caur komercbankām tā informācija vairāk nonāktu sabiedrībā.”
Iegādāties krājobligācijas ir tikpat vienkārši kā iepirkties internetveikalā. Interneta vietnē krājobligācijas piedāvā uz trīs dažādiem termiņiem – 12 mēnešiem, pieciem vai 10 gadiem. Minimālā darījuma summa ir 50 eiro. Jāpiemin, ka procentu ienākumi no krājobligācijām netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, kā tas ir komercbanku uzkrājumiem.
