Krāpnieki no ārvalstīm izkrāpj miljonus eiro

Lai gan nepārtraukti tiek strādāts pie finanšu drošības uzlabošanas digitālajā vidē, krāpnieki izdomā arvien jaunus veidus, kā izkrāpt citu līdzekļus. Pēdējo divarpus gadu laikā, pārsvarā uzdarbojoties starptautiskiem grupējumiem, tie no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši jau vairāk nekā septiņus miljonus eiro. Nesen kārtējais krāpšanas mēģinājums noticis arī Latgalē.

Zvans no rīta, tālruņa ekrānā rādās “Swedbank”, un, uzrunājot vārdā, balss krievu valodā vēsta, ka vairāki simti eiro no konta tiek pārskaitīti uz kādas citas personas kontu. Lai varētu pārbaudīt notikušā detaļas, lūdz nosaukt lietotāja numuru un personas kodu. Turklāt - zvans tiek veikts ar “Viber” mobilās lietotnes palīdzību un no angļu numura.

“Šie cilvēki parasti mēģina radīt tādu emocionālu uzbudinājumu, sakot, ka, vai nu kāds maksājums tūlīt ir jāatceļ vai tūlīt kāds kādu naudu novilks no kartes. Ja Jūs saņemat šādu zvanu, nolieciet klausuli un tūlīt pat piezvaniet uz “Swedbank” vai uzrakstiet “Swedbank” atkarībā no tā, cik šis jautājums ir svarīgs,” saka A/S “Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Uzdošanās par bankas pārstāvi gan ir tikai viens no vairākiem finanšu krāpšanas veidiem. Upuri tiek meklēti arī sludinājumu portālos. Komunicējot caur mobilajām lietotnēm, tiek nosūtīta saite uz lapu, kas atgādina kādu no Latvijā esošām kurjera pakalpojumu sniedzēju lapām. Tajā it kā tiek iegādāta prece, un šādi tiek iegūti kredītkaršu dati.

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka vietnieks Ruslans Griks pauž: “Uz šo brīdi mūsu lietvedībā ir vairāk nekā 500 iesniegumi. Jāsaka, ka no tiem 500 iesniedzējiem - 300 ir cietuši reāli. Materiālie zaudējumi iedzīvotājiem sastāda ap simts tūkstošiem eiro.”

Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka ar šāda veida krāpšanām ir saistīti ārvalstnieki, kuri raksta krievu vai latviešu valodās, izmantojot tulkošanas rīkus. Jāpiebilst gan, ka faktiskie kurjera pakalpojumu sniedzēji preces netirgo, bet piegādā.

“Iedzīvotājiem ir jābūt ļoti piesardzīgiem tajā brīdī, kad kāda persona attālināti interesējas par viņu personas datiem. Nerunājot tikai par vārdu uzvārdu, personas kodu, bet arī tik tālu, ka e-pasts, mobilais tālrunis, kuru Jūs izmantojat,” saka Dmitrijs Homenko, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks.

Zaudējumu ziņā apjomīgākais finanšu krāpniecības veids - fiktīvie ieguldījumi. Latvijas iedzīvotāji divarpus gadu laikā pazaudējuši aptuveni septiņus miljonus eiro. Cietušais, kas vēlējās palikt anonīms, zaudējis 800 eiro. “Bija zvans – krievu valodā runājošs vīrietis. Zvans no Eiropas, ja nemaldos - Anglijas. Viņi tos numurus maina. Ieguldījums tiek veikts viņu portālos. Tu atver savu kontu, un tajā kontā tu ieguldi iekšā naudu, un tad viņš tev palīdz operēt ar to naudas summu. Un tad pēkšņi summa samazinājās, un beigās vispār cilvēks pazuda,” stāsta cietušais.

“Šī fenomena izplatība un šīs starptautiskās organizētas grupas izdarītie noziegumi nav vērsti tikai pret mūsu vienu valsti. Šajā izmeklēšanā ir apvienojušies vairāk nekā astoņas Eiropas valstis,” skaidro Dmitrijs Homenko.

Valsts policija aicina ziņot par aizdomīgiem gadījumiem, tajā skaitā lietotnē “Mana drošība”. Tajā ir iespējams pievienot ekrānšāviņu un ziņot gan oficiāli, gan anonīmi.


Foto: FreePik