Krievijas pierobežā smirdoņa, netīrība un atkritumu kaudzes

Atkritumu kaudzes, netīrība, antisanitāra vide un smirdoņa - tāda šodien izskatās pierobeža ceļa posmā no Kārsavas pilsētas līdz Grebņevas robežkontroles punktam. Autovadītāju garās rindas, labierīcību un atkritumu urnu trūkums ir iemesls kāpēc vietējā pašvaldība saka, ka draudot pat epidemioloģiskā krīze. Atbldīgie par vides sakārtošanu ir Latvijas Valsts ceļi, kuri aizbildinās ar neprognozējamo situāciju kara dēļ.  

Ceļmalās atkritumi un izdzertu alus bundžu kaudzes.Tāds skats ir vairāku kilometru garumā aiz Kārsavas uz Krievijas pusi. Tā kā 12 kilometru garumā ir tikai dažas tualetes un daži atkritumu konteineri, tad autovadītāji atkritumus atstāj turpat ceļmalā. Arī dabiskās vajadzības tiek nokārtotas ceļmalas krūmos. Kravas mašīnu rindā satiktie šoferi ir nerunīgi. Bet tie, kuri atver automašīnas logu, apliecina, ka kārtības pierobežā nav. 

Kāds cits autovadītājs, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu, stāsta, ka uz Latvijas-Krievijas robežas stāv jau nedēļu.Viņš pilnīgi piekrīt tam, ka situācija te ir slikta.Vīrietis atklāj, ka vietējie uzņēmēji piepelnās, rindā gaidošajiem pievedot gan pārtikas preces, gan alkoholu. “Apstākļi autovadītājiem te ir ne visai. Tualete te ir tikai vairāku kilometru attālumā, bet naktī kaut kur aiziet, ja es te pirmo reizi atbraucis un nezinu, kur tā tualete, tad tas ir vienkārši briesmīgi,” saka kāds autovadītājs.

Par netīro vidi, kura kļūst arvien nekoptāka, jāsaka atklāti, smirdoša, noraizējušies Ludzas novada domē, kur situāciju vērtē par gandrīz dramatisku. Ludzas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ināra Silicka: “Tagad tas prasa varbūt dažus tūkstošus, bet tad, kad šeit sāksies epidemioloģiskā katrastrofa sakarā ar to, ka meža dzīvnieki tur visu izvazā, tad valstij tas vēl vairāk izmaksās.”

Atbildīgie par valsts ceļu uzturēšanu, tajā skaitā ceļmalu sakopšanu, ir Latvijas Valsts ceļi. Ludzas novadam viņi snieguši atbildi, ka līgums par tualešu un atkritumu urnu izvietošanu esot noslēgts pirms 24. februāra, nevarējis paredzēt, ka būs tik liels automašīnu skaits. Pašvaldība vērsusies pie Latvijas Valsts ceļiem jau maijā, taču nekāda rīcība nav sekojusi. Ināra Silicka: “Tāpēc viņi nevar pēc līguma noteikumiem izdarīt kaut kādas izmaiņas un grozījumus.”

Latvijas Valsts ceļi klātienes intervijai nepiekrita un ReTV sniedza rakstisku atbildi: “VSIA “Latvijas Valsts ceļi” seko līdzi situācijai pierobežā saistībā ar auto rindu palielināšanos, un jau kopš maija ir maksimāli palielināts pasākumu apjoms, lai uzlabotu sanitāro situāciju. Taču ar to ir par maz.” 

Jāatzīst, ka kopš kara sākuma, kas tiek minēts kā iemesls vides nekārtošanai, pagājuši jau septiņi mēneši. ReTV uzrunāja arī Valsts vides dienesta Latgales reģionālo administrāciju. Tur atzīst - tas neesot šī dienesta funkcija, pašai pašvaldībai arī esot jārūpējas par novada teritorijas sanitāro tīrību. Pašvaldībā tam nepiekrīt. Ināra Silicka saka: “Mēs to arī nedrīkstam darīt, jo tā ir iejaukšanās viņu kompetencē. Viņu īpašumā. Un es jau gadus sešus atpakaļ biju teikusi, ka kopā ar līdzekļiem to apsaimniekošanu varētu uzticēt pašvaldībai. Un tad mēs to darītu biežāk nekā divas reizes gadā”’

Līdz ar to pašvaldība smirdoņu un atnisanitāros apstākļus nelikvidēs. Tikmēr pēc ReTV intereses Satiksmes ministrija, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, kā arī Ludzas un Balvu novadu pašvaldību pārstāvji tomēr nolēmuši organizēt tikšanos, kurā spriedīs par papildu pasākumiem situācijas uzlabošanai. 


#SIF_NVZ2022