Krievijas pilsoņi iesniedz viltotus dokumentus, lai saņemtu repatrianta statusu

Arī šogad Latvija turpinās sniegt visa veida atbalstu Ukrainai – tā šodien pēc valdības sēdes atzina ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Ārlietu jomā šogad lielākie izaicinājumi būs Eiropas Padomes prezidentūra, kā arī turpināt drošības stiprināšanu reģionā.

Pērnais gads ārpolitikā ir bijis kara gads, uzsvēra Edgars Rinkēvičs. Tā laikā Latvija ir spējusi mobilizēties, lai sniegtu plašu atbalstu Ukrainai cīņā ar agresoru. Arī šogad palīdzības sniegšana kara plosītajai valstij būs viens no būtiskākajiem jautājumiem, jo Krievijas īstenotā agresija kļūst aizvien brutālāka. “Krievijas īstenotie kara noziegumi ir tas, kas mūs satrauc, kopā ar reģiona valstīm, kas par būtisku uzskata starptautiska tribunāla agresijas un noziegumu izmeklēšanai un tiesāšanas izveidošanai,” saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Valdība arī atbalstīja ieceri veikt grozījumus repatriācijas likumā. Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka šis likums pieņemts deviņdesmito gadu vidū ar mērķi trimdā dzīvojošajiem latviešiem palīdzēt atgriezties dzimtenē. Taču pērn strauji auga tieši Krievijas pilsoņu interese pārcelties uz dzīvi Latvijā. Rinkēvičs: “Līdz šim nebija nekādas intereses, saiknes ar Latviju. Šādi mēģināja izvairīties no mobilizācijas, apejot Latvijas vīzu izsniegšanas režīmus. Šie lūgumi vairs neatbilst repatriācijas likuma mērķiem. Tie ir mērķi apiet sankcijas.”

Pērn saņemti vairāk nekā 400 Krievijas pilsoņu lūgumi piešķirt repatrianta statusu. Zīmīgi, ka, izskatot šos pieteikumus, Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde atklāja lielu viltoto dokumentu īpatsvaru. Saņemot repatrianta statusu, personas nemaz neierodas uz dzīvi Latvijā. Nereti saņem likumā noteikto valsts pabalstu vai arī dodas uz dzīvi kādā citā Eiropas valstī. 


Foto: Freepik