Krievu valoda kā otrā svešvaloda varētu izzust no skolu mācību programmām, atzīst ReTV izjautātie izglītības jomas eksperti. Tomēr tas nevar notikt strauji, jo trūkst citu svešvalodu skolotāju, kā arī pastāv virkne citu tikai laika gaitā pārvaramu šķēršļu.
Kā pirmo svešvalodu skolēni Latvijā lielākoties apgūst angļu valodu, bet otro, kuru sāk mācīties no 4. klases, var izvēlēties, protams, ja vien konkrētajā skolā šādas izvēles iespējas vispār ir. Kocēnu sākumskolā līdz šim vienīgais variants bija apgūt krievu valodu. No šī mācību gada izvēle beidzot ir. Valmieras novada Kocēnu pamatskolas direktors Māris Bušmanis: “Šis ir tāds gadījums, kad vecākiem bija vēlme, lai bērni mācītos vācu valodu, un viņi paši arī sameklēja skolotāju. Man atlika tikai nokārtot administratīvās formalitātes.”
Tā nu šo ceturtdien Kocēnu pamatskolā 15 no 34 ceturtās klases skolēniem sāks apgūt vācu valodu, savukārt Valmieras sākumskolā šāda izvēle ir jau sen. Par labu krievu valodai izšķiras ap trim ceturtdaļām audzēkņu. Valmieras sākumskolas direktors Mārtiņš Vētra: “Vienkārši tāpēc, ka ir [šo svešvalodu] skolotāji un mēs to varam nodrošināt pilnvērtīgi, ar mācību materiāliem, pilnvērtīgiem skolotājiem, līdz ar to tā ir tā mūsu izvēle, ko mēs varam piedāvāt.”
Pat ja vecāki un skolēni izteiktu vēlmi, lai viņu bērni apgūst kādu citu Eiropas valodu, piemēram, franču vai spāņu, maz ticams, ka kāda skola to spētu nodrošināt uzreiz, jo trūkst šādu pedagogu un mācību materiālu, atzīst arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) līderis Rūdolfs Kalvāns. Taču svešvalodu apguvē straujas reformas ar tūlītēju atteikšanos no krievu valodas nav iespējamas arī izglītības procesa pēctecības dēļ. LIVA vadītājs, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors (NA) Rūdolfs Kalvāns: “Jāņem vērā, ka 10. klasē stājoties jeb mainot skolu, pārejot uz vidējo izglītību, skolēnam ir bagāža, tajā brīdī objektīva svešvalodas bagāža. Ja viņš ir mācījies entos gadus krievu valodu kā otro svešvalodu, šobrīd mainīt ir ļoti grūti. Jaunietim jābūt ļoti lielai iekšējai apņemšanās vai varbūt pat dotībām uz valodām, lai spētu tagad sākt vācu valodu paralēli krievu valodai, un vēl trešā - angļu valoda. Faktiski trīs valodās dzīvot.”
Plašāks otrās svešvalodas izvēles jautājums līdztekus pakāpeniskai atteikšanās no krievu valodas skolās joprojām ir Izglītības un zinātnes ministrijas dienaskārtībā, taču nav strauji atrisināms.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Jānis Aizpors: “Šai pārejai ir nepieciešama gan pedagogu sagatavošana, gan arī mācību materiāli, tāpēc par šo lietu tiek domāts un darīts; iestrādes ir, bet tas nenotiks tuvākā gada laikā noteikti.”
Jāatgādina, ka vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas izmainīja ģeopolitisko situāciju un Latvijā vairoja vēlmi mazināt krievu valodas lomu, Valsts prezidents Egils Levits aicināja skolās atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas un tās vietā sākt mācīt citas Eiropas valodas.
