Krīze Jēkabpils slimnīcā

Jēkabpils reģionālā slimnīca nonākusi sliktā finansiālajā stāvoklī. Lai taupītu līdzekļus, ārstniecības iestāde samazina štatus un slodzes, kā arī meklē citus veidus, kā samazināt savus izdevumus. Pašvaldības iespējas palīdzēt ir ierobežotas, savukārt no valsts netiek dotas cerības saņemt lielāku finansējumu.

Jēkabpils reģionālā slimnīca izjūt finansējuma trūkumu, kas radies galvenokārt pacientu skaita samazinājuma un pakalpojumu un preču sadārdzinājuma dēļ. Ārstniecības iestādes vadība paredz, ka šis gads noslēgsies ar zaudējumiem aptuveni viena miljona eiro apmērā. No valsts puses tiek saņemts nepietiekams finansējums, kas nenosedz visus izdevumus un nekompensē preču un pakalpojumu cenu pieaugumu. Lai varētu izmaksāt darbiniekiem atalgojumu, tostarp par virsstundām, slimnīca jau paņēmusi kredītu no bankas 700 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat ārstniecības iestāde veikusi citus pasākumus, lai ietaupītu līdzekļus. Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Kaspars Čanders: “Ir daļēji samazināts darbinieku skaits saimnieciskajā dienestā. Izvērtējam, no kā varam atteikties, samazinām slodzes, darbiniekus. Tas ir viens ceļš, ko ejam. Otrs – pārskatām mediķu slodzes konkrēti katrā nodaļā, vai tik daudz māsu posteņu vajadzīgi, vai tik daudz sanitāru ir vajadzīgi. Tas ir nākamais solis, ko darām. Protams, visi saimnieciskie izdevumi, ko varam pārskatīt. Lielākā daļa ir medikamenti. Skatāmies, kur varam atteikties no dārgākām zālēm, aizstāt ar lētākām.”

Šobrīd no darba ir atbrīvoti aptuveni 20 darbinieki, bet tuvākajā laikā plānots, ka darbu varētu zaudēt vēl vairāki. Lai nodrošinātu pacientiem daudzpusīgāku veselības aprūpi, šobrīd Jēkabpils reģionālā slimnīca neplāno likvidēt nevienu ārstniecības pakalpojumu, bet meklēt citus risinājumus. Pašvaldības iespējas palīdzēt slimnīcai ir ļoti ierobežotas, savukārt Veselības ministrijā nedod cerības par lielāku finansējumu. Veselības ministre Līga Meņģelsone: “Šobrīd mums nav iespējas palielināt. Šobrīd mums ir tas budžets, kāds tas ir. Nav samazināts. Kopš 2022., 2021. gada ir kovida piemaksas, kas, protams, ir samazinājušās, jo arī kopumā valsts budžetā gan 2022., gan 2021. gadā no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem bija 500 miljoni kovida ārstēšanai. Šobrīd šīs summas vairs nav, bet ir pamatbudžets, un pamatbudžeta summa ir tieši tāda pati, kāda tā ir bijusi Jēkabpils slimnīcai.”

Jēkabpils reģionālā slimnīca nav vienīgā, kas saskaras ar problēmām. Finansējuma trūkst arī citām ārstniecības iestādēm, tādēļ Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir uzdevis visām ministrijām savos budžetos pārskatīt izdevumus, lai meklētu papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei. Tomēr Jēkabpils reģionālās slimnīcas vadība ir skeptiska šajā jautājumā. Čanders: “Ja kaut ko atradīs, iespējams, ka kaut ko pieliks, bet – kad tas būs un cik – neviens nezinām.”

Latvijas Slimnīcu biedrība jau informējusi, ka atlikušajiem deviņiem mēnešiem slimnīcām pietrūkst 78 miljonu eiro, lai nodrošinātu valsts apmaksātos pakalpojumus. Ja netiks saņemts papildu finansējums, septembrī slimnīcas būs spiestas pārtraukt valsts apmaksātu pacientu plānveida ārstēšanu un pacientiem būs pašiem jāsedz ārstēšanās izdevumi.



Foto: Freepik; ilustratīvs