“Visas prasības ir izpildītas, nu atliek tikai gaidīt komitejas lēmumu,” tā par iekļūšanu UNESCO pasaules mantojuma sarakstā saka Kuldīgas nominācijas veidotāji. Ceļš uz to vairāk nekā 20 gadu garumā palīdzējis apzināt un saglabāt senās vecpilsētas vērtības, sevi pasaulei pieteikt kā vienīgo vietu, kurā visvairāk saglabātas liecības par Kurzemes-Zemgales hercogistes laiku. Līdz lēmumam vēl gan jāpaciešas. To pieņems septembrī.
Arhitekti Anita un Aldis Orniņi rāda, kāds bija sākums Kuldīgas ceļam uz UNESCO pasaules mantojuma sarakstu. Tolaik Anita bija viena no komandas, kas ķērās klāt arī nominācijas pieteikuma veidošanai. Cik liels darbs ir priekšā, nevarēja iedomāties neviens. Pat viena no grāmatām par jau sarakstā esošām pilsētām, kas bija iedota kā paraugs, šķitis grūti izpildāms uzdevums. “Kaut vai redzot to, kad braukā riņķī, redzu, kāda ir Beļģijā Brige, kāda, teiksim, Zviedrijā Visbija. Vēl, kur mēs esam bijuši, tad likās – nē. Mums te ir vēl ko darīt, darīt un darīt,” saka arhitekte Anita Orniņa.
Pēc vairāk nekā 20 gadu darba zinātniskie pētījumi vairs nav vienā rokā noturami. Piemēram, te ir par arhitektūru un pilsētbūvniecību, par laikiem, cilvēkiem un ainavu, par Kuldīgu un hercogisti pasaulē, bet paša pieteikuma drukātā versija ir vairākas apjomīgas grāmatas.
Un tās līdz pieteikuma vērtētājiem aiznes ziņas par padarīto – par izveidotu mantojuma pārvaldības sistēmu, apbūves noteikumiem, par sabiedrības izglītošanu un iesaisti, par izveidotām restaurācijas atbalsta programmām, apliecinot, ka Kuldīga ir gatava nosargāt pasaulē vienīgo vietu, kurā visvairāk ir saglabātas pilsētvides liecības no Kurzemes un Zemgales hercogistes laikiem – tieši šai laikā Kuldīga uzplauka un ieguva ietekmi arī starptautiskā mērogā. Tā kā hercogiste pastāvēja vairāk nekā divsimt gadu, tā veidoja pilsētu daudz ilgāk nekā Krievijas ietekme vai Latvijas Republikas pastāvēšanas laiks. Jāteic gan, ka komitejas lēmumam bija jābūt jau pērn. Bet to aizkavējuši ģeopolitiskie apstākļi. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika: “Sagaidām septembrī ļoti spraigu mēnesi. Vienā mēnesī, vienā vietā, tas būs Saūda Arābijā, notiks abas Pasaules mantojuma komitejas sesijas. Gan tā, kurai bija jābūt pagājušajā gadā, gan tai, kurai jābūt šogad, kas, protams, ir milzīgs izaicinājums.”
Kuldīgas novada pašvaldības būvvaldes vadītāja Jana Jākobsone: “Mēs visvairāk šajā mirklī gaidām ICOMOS ekspertu atzinumu, ko saņemsim sešas nedēļas pirms šīs pasaules mantojuma komitejas, varētu būt jūlija beigas, augusts. ICOMOS ekspertu atzinums ir par pamatu Pasaules mantojuma komitejas lēmumam.”
Latvija UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam Kuldīgu nominēja 2021. gadā. Šai sarakstā Latviju šobrīd pārstāv Rīgas vēsturiskais centrs un Strūves ģeodēziskais loks.
