Kuldīgā protestē pret asfalta rūpnīcas būvēšanu

Lai arī daudz iedzīvotāju ir teikuši “nē” mobilās asfalta rūpnīcas novietošanai Kuldīgas teritorijā, Kuldīgas novada būvvalde uzņēmumam izsniegusi būvatļauju. Rūpnīcai izvēlētā vieta atrodas rūpnieciskās apbūves teritorijā. Sabiedrības viedoklis ir saņemts, bet ņemts vērā nav, jo visi dokumenti, arī par ietekmi uz vidi, esot kārtībā.

Lai izteiktu savu viedokli būt vai nebūt Kuldīgā mobilajai asfalta rūpnīcai, iedzīvotāji bijuši aktīvi – Kuldīgas novada būvvaldē saņemti 26 “jā” šai iecerei, bet 601 to noraidījis. Būvniecības atbalstītāji uzskata, ka šāda rūpnīca veicinātu novada attīstību, savukārt, lai rūpnīcu nebūvētu, iedzīvotāji vākuši arī parakstus. Galvenie iebildumi – neliels darba vietu skaits, objekts radīs ķīmisko piesārņojumu, apdraudēs vidi, tuvāko namu iedzīvotāju dzīves un veselības kvalitāti pasliktinās smakas, trokšņi un putekļi, līdzās tam ir iekopti mazdārziņi, bet netālu atrodas zirgaudzētava.

Vienlaikus viņi uzsver, ka rūpnīcu varētu būvēt ārpus pilsētas teritorijas. “Šeit, kur ir cilvēku plūsmas, transporta plūsmas, ielikt kādu smirdošu asfalta rūpnīcu iekšā, var būt arī avārijas, tādā gadījumā aizies uz Ventu šis un tas. Šī nav tā vieta, kur būvēt asfalta rūpnīcu,” saka Ilmārs Beiers, kuldīdznieks.

 “Ne jau tur kaut kādas problēmas būs ar zirgaudzētavu, lielākās problēmas ir ar to piesārņojumu. Tas ir skaidrs jebkuram cilvēkam, ja uznāk lietusgāzes, ja sniegs kusīs, tas viss iet pāri pa upīti, tek upē, tur ir “Lašiem būt!”, viss, kas no tā izriet, tā tas aiziet,” saka Jānis Rimeiks, zirgaudzētavas saimnieks, kuldīdznieks.

Kuldīgas novada pašvaldībā uzņēmums “ARB 7” ar lūgumu piešķirt apbūves tiesības publiskā mutiskā izsolē rūpnīcas būvniecībai daļā no zemesgabala Dārzniecības ielā 7A vērsies pērnā gada novembrī. Konceptuāli to vienbalsīgi atbalstīja gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti. Rūpnīca būs mobila jeb pārvietojama, tā nav jānostiprina ar pamatiem, bet tiek novietota uz šķembotas pamatnes – skaidro uzņēmuma pārstāvis. Tā darbosies vienā maiņā no maija līdz oktobrim. Uzņēmumā Māris Grundmanis atzīst – katrs ražošanas process rada kādu piesārņojumu, bet tas nedrīkst pārsniegt normas. “Arī šajā gadījumā rūpnīcā iepriekš jau ir veikts piesārņojuma aprēķins, izsniedzot šo B kategorijas atļauju, un tur ir sīki un smalki analizēts gan tās vielas, kas izdalās, gan to apmērs un apmēra salīdzinājums ar normu. Ja rūpnīca nepārsniedz nevienu no normām, es negribētu to saukt par piesārņojumu.”

Vieta, kur plānota mobilā asfalta rūpnīca, teritorijas plānojumā ir iezīmēta kā rūpnieciskās apbūves teritorija. Jau padomju laikos tā izmantota saimnieciskām vajadzībām. Te jau darbojas vairāki uzņēmumi, piemēram, bērza saplākšņa ražotne “Stiga RM”. Lai veicinātu uzņēmējdarbību, šai teritorijā pirms pieciem gadiem ar ERAF līdzfinansējumu sakārtotas ielas un pievadceļi, ierīkots apgaismojums, paplašināti ūdenssaimniecības un kanalizācijas tīkli, ieguldot teju divus miljonus eiro. Izvērtējot būvvaldes rīcībā esošos dokumentus no dažādām institūcijām, arī Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes lēmusi atbalstīt būvniecības ieceri. “Būvvalde, protams, izvērtē šo publisko apspriešanu, redz argumentus, bet no tā visa var paņemt to, kas ir normatīvajos aktos bāzēts, ja teritorijas plānojums konkrētajā vietā pieļauj šo ieceri, ja nav kaut kādi raksturu lielumi – troksnis, smaka, vibrācija nepārsniedz raksturojošos lielumus, tad būvvaldei nav citu iespēju, kā pieņemt lēmumu izsniegt būvatļauju,” pauž Uģis Gauja, Kuldīgas novada pašvaldības Administratīvās nodaļas jurists.

Uzrunātie ieceres neatbalstītāji atzina, ka, iespējams, būvvaldes lēmumu pārsūdzēs.


Foto: Freepik