Zemās piena iepirkuma cenas šobrīd nozarē izraisījušas krīzi. Zemnieki spiesti strādāt zem pašizmaksas, dotēt piensaimniecību ar citu nozari vai lopus likvidēt. Lai uzklausītu novada piensaimnieku priekšlikumus, kā palīdzēt, Kuldīgas novada pašvaldība rīkoja sanāksmi. Tās laikā tika apkopoti vairāki priekšlikumi, kuri tiks iesniegti atbildīgajām institūcijām. 

Kuldīgas novadā šobrīd ir aptuveni 90 saimniecības, kurās ir arī piena lopkopība. Tās ir dažāda lieluma – no neliela skaita, līdz pat vairāk nekā pusotram simtam slaucamu govju. Uz sanāksmi par to, kāds atbalsts šobrīd būtu visnepieciešamākais, bija ieradušies pārstāvji no gandrīz 70 saimniecībām. Viens no priekšlikumiem, kas ir Kuldīgas novada pašvaldības kompetencē, – atlikt samaksu par nekustamā īpašuma nodokli uz ceturto ceturksni. Tā varētu iegūt līdzekļus, piemēram, elektrības rēķinu apmaksai. Tāpat bija priekšlikumi par mēslu krātuvju izveides atlikšanu. “Kalnmuiža” pārstāve Laima Stepanoviča: “Saldus novadā saimniecības uzrakstījušas iesniegumus par mēslu krātuves sagatavošanu. Bet pie šīm būvniecības izmaksām, zemās piena cenas tas nav izdarāms.”

Zemnieku saimniecības “Indrāni” saimnieks Imants Prūsis: “Bezakcīzes degviela nepietiek zemniekiem, kas nodarbojas ar piena lopkopību, jo tehnika iet cauru gadu, salīdzinot ar graudu audzētājiem. Degvielas starpība ir diezgan iespaidīga.”

Atbalsts būtu arī nodokļu atvieglojumi, PVN samazināšana, kredītprocentu iesaldēšana. Sapulcē bija pārstāvis Uldis Štoss arī no kaimiņos esošā Dienvidkurzemes novada kooperatīvu asociācijas “Laura”. “Ciltsdarba nauda ir iezīmēta ministrijas budžetā. Viņi varētu pasteidzināt, izmaksāt ātrāk. Mums ir jāizdzīvo līdz Jāņiem. Šobrīd vajadzīga gan nauda, gan iespējami lētāk ražot, samazināt pašizmaksu. Tad arī gada otrajā puse skatīsimies. Varbūt vieglāk ir uzturēt gotiņu, kad sāk iet ganībās.” 

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis piekrita, ka nosauktie varētu būt īstermiņa risinājumi, bet atzina, ka jāstrādā arī pie ilgtermiņa. “Nav konkrētu attīstības plānu, kur nozare iet. Kā pašā sākumā runājām, viens no jautājumiem – droši vien vairāk piena nekā patērējam. Ko mēs nākotnē turpināsim darīt: vai tiešām visu laiku eksportēsim svaigsvaigpienu, skatīsimies uz kaut kādu savu nacionālo pārstāvi, vai arī varam piena ražošanas apjomus samazināt.”

Novada piensaimniekus uz sanāksmi aicināja Kuldīgas novada pašvaldība, lai apzinātu vajadzības un tās tālāk virzītu atbildīgajām institūcijām. “Dažu dienu laikā korekti noformēsim aicinājumu un lūgumu. To plānojam izsūtīt visiem pēc adresātiem. Tad redzam, ka tas ir Valsts vides dienests. Redzam, ka tas ir Ministru kabinets un Zemkopības ministrija. Redzam, ka tā ir Kooperatīvu asociācija ar atsevišķiem lūgumiem, tostarp arī kaimiņu novadi. Varētu aicināt savus kaimiņu novadus, vadību. Atbalstīt arī viņu pusē esošos zemniekus ar kādiem konkrētiem atbalsta mehānismiem,” saka Kuldīgas novada pašvaldības izpilddirektores vietniece Agnese Buka.

Pēc sanāksmes apkopoti aptuveni 10 priekšlikumi.

Foto: Freepik