Kā veidojās Kurzemes-Zemgales hercogiste, kā cilvēki dzīvoja Kuldīgas pilī, kādas bija Ketleru dzimtas sievietes – šie un vēl citi hercogistes aspekti nu apkopoti vienotā zinātnisko rakstu krājumā “Kuldīga un Kurzemes-Zemgales hercogiste Eiropā un pasaulē”. Apjomīgais izdevums ir vēl viens solis ceļā uz Kuldīgas iekļūšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstu. Šobrīd šai sarakstā ir 1154 vietas, kas atrodas 167 valstīs.
UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam Kuldīga sevi pieteikusi kā vienīgo vietu pasaulē, kura ir vislabāk saglabātā un pēdējā atlikusī pilsētvides liecība par Kurzemes un Zemgales hercogistes arhitektūru un pilsētbūvniecību. Pieteikuma rakurss mudināja arī vairāk pētīt un zinātniski izzināt šo vēstures posmu no 16. līdz 18. gadsimtam. 2020. gadā Kuldīgas novada muzejs rīkoja starptautisku zinātnisku konferenci “Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks – unikāls periods pasaules vēsturē”, kurā izskanēja jaunākie pētījumi. Nu 16 zinātnieku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Austrijas, Polijas un Nīderlandes paveiktais izdots apjomīgā grāmatā. “Kurzemes-Zemgales hercogisti ietekmēja procesus. Kurzemes hercogi iesaistījās diplomātiskajās attiecībās ar citām Eiropas valstīm. Arī mums ir bijušas kolonijas, līdz ar to šis vēstures posms nav nozīmīgs tikai mums. Tas ir nozīmīgs Eiropai, un arī pati hercogiste ir nozīmīga pasaulē.”
Jaunajā izdevumā stāstīts par Kurzemes un Zemgales hercogistes politisko un militāro vēsturi, sabiedrības intelektuālo dzīvi un grāmatniecību, kā arī hercogistes mantojumu Kurzemē. Īpaša vieta izdevumā atvēlēta Kuldīgas pils un pilsētas vēsturei, kā arī hercogistes liecībām, kuras joprojām glabā pilsētvide. Mārīte Jakovļeva, kurai Kurzemes hercogistes laiks ir galvenais pētījuma objekts, atzīst, ka darbu apgrūtina gan tas, ka savulaik dokumenti izvesti uz dažādām citām valstīm, gan savu galu piedzīvojuši kā ietinamais materiāls siļķēm vai citiem produktiem.
Latvija UNESCO Pasaules mantojuma centram sagatavoto nomināciju par Kuldīgu iesniedza 2021. gadā. Dažādu apstākļu – arī ģeopolitisku – dēļ lēmums ir aizkavējies. Kuldīgas novada pašvaldības būvvaldes vadītāja Jana Jākobsone: “Mums ir informācija, ka janvāra beigās būs dalībvalstu sanāksme, kur nolems par to, kurā laikā Komitejas sesija varētu būt un kurā varētu izskatīt nominācijas.”
Izdevums “Kuldīga un Kurzemes-Zemgales hercogiste Eiropā un pasaulē” pieejams arī elektroniski.
