Neprognozējami un izaicinoši – tā par nākamo apkures sezonu var teikt ikvienā vietā. Izņēmums nav arī Kuldīgas novads. Šobrīd te notiek intensīvs darbs pie gatavošanās jaunajai apkures sezonai un lētāko iespēju meklēšanas. Tā kā te izmanto dažādus kurināmā veidus, tad dažādi ir arī tarifi – no zemākajiem valstī līdz pat augstiem. Visgrūtākā situācija ir Skrundā un Rudbāržos, kur tiek izmantota dabas gāze. Pēc ilgiem aprēķiniem un diskusijām nākamajā apkures sezonā dabas gāzes vietā stāsies pat trīs dažādi kurināmo veidi.
Centralizētās apkures nodrošināšanai Skrundā un Rudbāržu centrā jau daudzus gadus tiek izmantota dabas gāze. Neziņa, vai tā būs pieejama un par kādu cenu, likusi domāt par alternatīvām iespējām. Siltums šīm vietām tiek nodrošināts no deviņām katlu mājām. Šobrīd uzņēmums “Skrundas komunālā saimniecība” ir iesaistījies projektā, kas paredz vienu katlu māju Rudbāržos, un, divas apvienojot Skrundā, piemērot apkurei ar šķeldu. Tomēr tas prasa vairāk laika, tāpēc kā pagaidu risinājums uz rudeni šajās vietās būs propāna gāzes apkure. Pārējās katlu mājas tiks piemērotas granulām, bet bērnudārza apkurei siltumsūknis tiks miksēts ar granulu katlu. SIA “Skrundas komunālā saimniecība” valdes loceklis Sandis Japēņins: “Ir ļoti daudz darba. Strādāsim ar trīs kompānijām, kas to vienlaicīgi darīs, jo viena to nevar uzspēt. Ļoti ceru, ka viņi paspēs visu sagatavot, uzstādīt, mēs varēsim palaist.”
Ar visām šīm izmaiņām apkures izmaksas būs dārgas, bet lētāk, nekā ar dabas gāzi. Uzņēmuma vadītājs lēš, ka pēc izmaiņām tarifs varētu būt ap 130 eiro par megavatstundu bez PVN, bet, paliekot pie dabas gāzes, pat 200 eiro par megavatstundu bez PVN. Dārgāka maksa par siltumu būs arī Kuldīgā un pagastos, kur ir šķeldas apkure. Līdz šim te bijis viens no lētākajiem tarifiem Latvijā. “Iesniedzām tarifa paaugstinājumu regulatorā, par 25% plānojam augstākas izmaksas uz nākamo gadu. Tie būs aptuveni 66 eiro,” saka SIA “Kuldīgas siltumtīkli” valdes priekšsēdētājs Andris Aniņš.
Šobrīd pie biomasas koģenerācijas stacijas slejas jau augsti iepirktās šķeldas kalni. Tie ir aptuveni 10% no sezonā nepieciešamās. Ja citus gadus uzņēmums centās vasarā iekrāt ap 30% no nepieciešamā apjoma, tad šobrīd centīsies līdz pat 50%. To atļauj ap katlu mājām esošā platība. Andris Aniņš atzīst, ka šai grūtajā situācijā lieti noder, ka ar šķeldas ražotājiem ir veidotas ilgtermiņa attiecības, kas dod garantijas arī šobrīd, ka šķeldu piegādās. Cenas gan ir divreiz dārgākas un ar katru nedēļu turpina pieaugt. “Ja mēs gribam iepirkt lētāk jau šobrīd, tad slēdzam īstermiņa līgumu, kas neuzliek saistības uzņēmējiem uz vasaru.”
Kuldīgas novada pašvaldībā atzīst, ka jau šobrīd apkures izmaksas ir neprognozējams pieaugums budžetā. Šī iemesla dēļ jau bijis jāpalielina budžeti pašvaldības iestādēm. Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Artis Roberts: “Tas skar ikvienu mūsu ikvienu iedzīvotāju. Lielākā daļa iedzīvotāju ir pieslēgti centrālai apkurei. Tie, kas nav, viņiem jau tāpat ir malka. Ir signāli no uzņēmējiem, kuri piegādā malku Kuldīgā, ka ir grūtības norēķināties. Ja iedzīvotājs nevar samaksāt, tad nāk uz pašvaldību, lūdz palīdzību, un tas caur pabalstiem ir jākompensē.”
Šobrīd Kuldīgas novadā atšķiras tarifi par apkuri – pagaidām izlīdzinātie tarifi saglabājušies iepriekšējo novadu teritorijās.
#SIF_NVZ2022
