Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ būtu jāšķiro atkritumi, ir rūpes par vidi. Sašķirotie atkritumi nenonāk poligonos, bet gan tiek virzīti uz pārstrādi, tādā veidā nepiesārņojot dabu un veicinot aprites ekonomiku. Kur un kā notiek šī pārstrāde?
Dzeltenais plastmasas konteiners ir atkritumu pirmā pietura. Kopā ar citiem plastmasas izstrādājumiem, ko dzeltenajos konteineros sametuši jēkabpilieši, polietilēna iepakojumi vispirms tiek nogādāti SIA “Vidusdaugavas SPAAO” atkritumu šķirošanas stacijā, kur tie tiek pāršķiroti, sagrupēti un sagatavoti transportēšanai uz pārstrādes uzņēmumiem. Tālākais ceļš atšķiras atkarībā no plastmasas veida. Zema blīvuma un augsta blīvuma polietilēna iepakojumi ceļo uz Olaini.
Olainē ir industriālā zona, kur notiek aktīva ražošana dažādās jomās, tostarp arī plastmasas pārstrāde, kur tiek pārstrādāta plastmasa ne tikai no Jēkabpils, bet arī citām Latvijas vietām un arī no ārvalstīm.
SIA “Nordic Plast” direktors Andris Trumars saka: ““Nordic Plast” mēs pārstrādājam gadā aptuveni 13 līdz 14 tūkstošus tonnu ar ievesto, sašķiroto plastmasu. Pie mums nonāk plastmasas iepakojuma maisiņi, lauksaimniecības maisi, logu šķidrumu un šampūna pudelītes. Ja mēs paskatāmies - no Latvijas mums atnāk aptuveni 35 līdz 40 procenti no tā visa, ko mums vajag, pārējo mēs iepērkam no visas pārējās Eiropas. Un šobrīd iesim paskatīties uzņēmuma ražošanas procesu.”
Atkritumu daudzums, kas stāv ražotnes noliktavā un gaida savu kārtu otrās dzīves sākumam, ir iespaidīgs.
“Šī, piemēram, mums ir standarta krāsainā plēve, kas nāk no dzeltenajiem konteineriem, kas iedzīvotāju šķirots, kas sašķirots šķirošanas centrā. Šādu plēvi pārstrādājot, sanāk pelēcīga granula, kuru simts procentos gadījumu izmanto atkritumu maisu ražošanā,” pauž Andris Trumars.
Pirmajā pārstrādes posmā materiāls tiek vēlreiz pāršķirots. To dara darbinieki ar rokām, uzņēmums tādā veidā nodrošina kvalitatīvu gala produktu bez nederīgiem piemaisījumiem. Tālāk polietilēns tiek mazgāts un izžāvēts, pēc tam ļoti smalki sasmalcināts. Gala produkts esot granulas, kas pēcāk tiek pildītas maisos. No tām var ražot jaunus maisiņus un celtniecībai dažādas caurspīdīgas lietas.
Jaunu produktu ražošana no granulām Latvijā gandrīz nemaz nenotiek. Granulu noieta tirgus ir Vācija, Francija, Nīderlande, Čehija, Itālija, Lietuva, Igaunija un citas valstis, kurās no tām tiek ražotas jaunas kosmētikas pudelītes, atkritumu maisiņi un citi izstrādājumi. Pirms pārdošanas klientiem produkts tiek pārbaudīts nelielā laboratorijā, izmantojot plēves pūšanas iekārtu. “Mēs skatāmies, cik laba kvalitāte ir sanākusi un vai tur nevajag kaut ko piekoriģēt ražošanas procesā, pašā receptē, lai gala produkts atbilstu klientu vajadzībām,” skaidro SIA “Nordic Plast” direktors.
Kamēr SIA “Nordic Plast” uz pārstrādi virza dažādus polietilēna iepakojumus, tepat Latvijā – rūpnīcā “PET Baltija” – tiek pārstrādātas PET pudeles. Arī tās ražotnē nonāk no visas Latvijas, bet, lai nodrošinātu pilnvērtīgu pārstrādes procesu, ar Latvijas tirgu ir par maz, tādēļ aptuveni 97-98 procenti materiāla tiek iepirkti no citām valstīm. Arī pārslās un granulās pārstrādātais PET iepakojums Latvijā netiek izmantots gandrīz nemaz. Teju visa produkcija nonāk ārvalstīs, kur no pārslām un granulām tiek ražoti atkal jauni produkti.
