Padomju gados nozīmīgās svētku reizēs teju katrs skolēns gāja nolikt ziedus pie kāda no Ļeņina pieminekļiem. 90.gadu sākumā daudzi no šiem cilvēkiem ar aizturētu elpu nolūkojās, kā šie padomju laika simboli tika gāzti un pazuda no pilsētu vides. Kas ar tiem notika tālāk?

Kāpēc gan Ļeņina idejas bija tik nozīmīgas, ka padomju gados viņu cildināja tik ļoti, ka katrā pilsētas laukumā bija Ļeņina piemineklis?

Vēsturnieks Gatis Krūmiņš skaidro, Ļeņinu varam dēvēt par komunisma tēvu. Viņa vadībā 1917tajā gadā Krievijā notika Oktobra revolūcija, tika gāzts cars un pie varas nāca boļševiki. Tiesa gan - pats Ļeņins varu tā īsti nemaz neizbaudīja, taču pēc nāves Krievijā viņa tēlu pielīdzināja elkam. “Bībeli aizvietoja ar komunistisko ideoloģiju. Dievs bija Ļeņins, atceramies, ka viņš vēl tagad stāv mauzolejā”, piebilsts Gatis.

Lai Padomju savienība īstenotu savus uzstādītos mērķus, Ļeņina tēls tika uzspiests kā simbols. Tas tika atainots visur - grāmatās, ielu nosaukumos un pieminekļos.

Bija Brīvības iela, tā pārtapa par Ļeņina ielu. Vācu laikā tā bija Hitlera iela, mēģināja to visu ielikt līdzīgi. Tāpat bija Ļeņina kolhozi. Tas kā simbols, piemineklis pašā centrā, Rīgā to ielika pirmo un tad arī ieviesa pārējās Latvijas pilsētās.

Bet kas ievests, tam reizēm nākas arī pazust! Tā notika arī ar Ļeņina pieminekļiem, kuri 90-to gadu sākumā viens pēc otra sāka pazust no pilsētu laukumiem. Teju katrai pilsētai ir savs stāsts, kas ar tiem notika.

Toreiz līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu mums bija stratēģiski svarīgi atbrīvoties no visa, kas saistījās ar komunismu un tā idejām. Gatis Krūmiņš uzsver, ka svarīgi bija ne tikai tikt vaļā no ielu nosaukumiem, bet aizvākt visus varas uzspiestos simbolus. Šajā brīdī nebija vairs runas par māksliniecisko vērtību, bet darbojās princips - novākt to visu nost!

Cēsnieki Ļeņinu no pilsētas centrālā laukuma aizvāca 1990.gada 17. oktobrī. Vēsturniece Dace Tabūna, atceroties tās dienas notikumus, stāsta, ka laukums bijis cilvēku pilns un valdījis tāds dīvains klusums, kā pirms kaut kā svarīga. Tad kad piemineklis tika atrauts no tā postamenta, tāda neticama sajūta pāršalca visus cēsniekus, tas bija noticis!

Pēc nocelšanas Cēsis Ļeņina pieminekli saglabāja. To bija veidojis tēlnieks Kārlis Jansons, un Latvijā tas tika uzskatīts par vienu no mākslinieciski augstvērtīgākajiem Ļeņina pieminekļiem. Ilgus gadus tas glabājās pils dārzā. Dace Tabūna atminas, ka cilvēki nākuši un lūrējuši uz Ļeņiņu pa šķirbām, jo tam piemineklim patiešām piemitis savs šarms.

Tomēr pēdējos gados, restaurējot viduslaiku pili, Ļeņins tika nodots glabāšanai Vides risinājuma institūtā. Svarīgi arī atzīmēt, ka ārzemju tūristu grupu interese par šo vēsturisko liecību aizvien ir nerimstoša.

Tikmēr Ļeņina stāsti citās pilsētās ir dažādi, piemēram, Liepājā to pārdeva uz Vāciju un vēlāk pārkausēja 500 zvaniņos, citviet Ļeņini nonāca privātās kolekcijās, bet vēl kaut kur tos sazāģēja un nodeva metāllūžņos. Tikmēr Cēsīs uzsver, ka viņu piemineklis tiks saglabāts, bet ne kājās celts.