Pēdējās nedēļas stiprākās lietavas skāra tieši Kurzemi, kur novērots arī straujākais ūdens līmeņa kāpums upēs. Dažās upēs tas pēc gada vai divu pārtraukuma sasniedza rekorda līmeni. Interesants skats vērojams arī Ventas rumbā.
Dārdoņa pie Ventas rumbas šobrīd ir daudz lielāka, nekā ikdienā dzirdams. Un izrādās, ka lecošas zivis Kuldīgā var vērot pavasarī. Tiem, kuriem paveicas, šobrīd var vērot, kā lec laši. Tāpēc, ka ūdens līmenis ir cēlies, viņiem to izdarīt esot daudz vieglāk.
Ierodoties pie Ventas rumbas, šķiet, ka vizuāli tā izskatās gluži kā parasti, bet, salīdzinot ar vasaras fotogrāfijām, ir skaidrs, ka tad tā ir krietni augstāka. Ja peldēšanas sezonā nereti drosmīgākie cenšas plato ūdenskritumu šķērsot, tad šī brīža jaudā tas ir neiespējami.
Tomēr kuldīdznieki atzīst, ka ir bijuši gadi, kad ūdens līmenis bijis vēl augstāks. “Tad, kad vispār pat rumbu neredz, tikai tādu mazu vilnīti. Mums stāstīja arī Padures muižā, ka visa upe izskatījusies gluds kā spogulis. Sevišķi palu laikā tas ir novērojams. Arī bieži, ja ir bagātīgs ūdens daudzums, arī rudeņos, novembrī,” saka Dace Jansone, Kuldīgas novada pašvaldības vides speciāliste. “Ūdens līmenis tai maksimumā bija 240 aptuveni centimetri virs posteņa nulles, kas ir aptuveni 40 centimetrus mazāk nekā pavasarī, marta sākumā, kad bija pavasara palu periods,” pauž Līga Klints, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe.
Skats gan neierasts šķiet tiem, kuri nedzīvo Kuldīgā, bet vietējie jau pieraduši, ka rumba mainās katrā gadalaikā, nokrišņu daudzuma dēļ ūdens līmenis Ventā palielinās ik pavasari un rudeni. Dace Jansone rāda Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra karti ar augošo nokrišņu daudzumu. Augstākais punkts bija 9.novembrī. Postu tas nenodara, bet gluži otrādi – attīra upi un palīdz zivīm. “Sevišķi lašveidīgajām, kas rudenī nārsto. Viņām ir vieglāk pārvarēt dabisko šķērsli – rumbu. Nav tik augstu jālec. Tagad tieši laši un taimiņi nārsto. Arī ar lielo ūdens straumi upe arī tiek tīrīta. Ja mēs vasarā redzam, ka tā visa Venta šeit starp tiltu un rumbu, liekas, ka ir aizaugusi zaļa, tad šobrīd mēs redzam, ka viss ir zem ūdens un ka nekā nav,” stāsta Dace Jansone.
Iespaidīgs ūdens līmenis vērojams arī citās Kurzemes upēs. Padures upē ūdens ir līdz ar trošu tilta apakšu, bet Īvandes ūdenskritums pārvērties rūsganīgi brūns. “Sākumā tas bija vairāk izteikts Kurzemes upēs, bet arī centrālās un Austrumdaļas upēs ūdens līmenis paaugstinājās. Daugavā ūdens līmeņa kāpums turpinās joprojām. Kurzemes upēs tas vietām bija pat ļoti izteikts aptuveni pat vairākās dienās - pat par diviem metriem bija ūdens līmenis pacēlies,” skaidro Līga Klints.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs prognozē, ka tuvākajās dienās ūdens līmenis upēs svārstīsies, vairākās Kurzemes un Zemgales upēs pazemināsies.
