Lai atpūta pie ūdens būtu droša

Vasarīgā svelme aizvien biežāk liek domāt par atpūtu pie ūdens. Kā izvēlēties peldēšanai piemērotu vietu? No kā, peldoties vai sauļojoties, jāuzmanās cilvēkiem ar noslieci uz alerģijām?

Maija nogalē termometra stabiņš jau sasniedzis +30 grādus. Veldzi cilvēki visbiežāk meklē upēs un ezeros, kur ūdens temperatūra jau pakāpusies līdz +25 grādiem. Peldēšanās paradumi gan katram savi, īpaši vietās, kas nav oficiālo peldvietu sarakstā.

 Iemeslu piesardzībai ir gana, neraugoties uz to, ka, sākoties peldēšanas sezonai, 15. maijā ūdens analīzes liecinot, ka visās 59 oficiālajās peldvietās, kā arī vairāk nekā trīsdesmit vietās, kam nav oficiālas peldvietas statusa, bet analīzes apmaksā pašvaldība, ūdens kvalitāte bijusi laba.

 Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis: “Rutīnas monotoringā tiek pārbaudīts tikai mikrobioloģiskais piesārņojums. Respektīvi, fekālā piesārņojuma indikatori: zarnu nūjiņas, zarnu enterokoki. Fekālajā piesārņojumā var būt arī patogēnās baktērijas un vīrusi, kas var izraisīt dažādas saslimšanas cilvēkam, kurš peldas un šo ūdeni norij. Tas, kas attiecas uz “peldētāju niezi”, tā Latvijā ir jauna parādība, kaut gan kādus desmit gadus mēs ar to jau saskaramies. Tas rutīnas veidā netiek noteikts, jo ir daudz sarežgītāk.”

Kā skaidro dermatoloģe, pa kādam pacientam ar “peldētāju niezi” gadoties satikt arī savā pieņemšanā, tomēr visbiežāk cilvēkiem mediķu palīdzība neesot vajadzīga. Rīgas 1. slimnīcas un Jelgavas poliklīnikas ārsts dermotologs Lelde Reinberga: ““Peldētāju nieze” jeb cerkariālais dermatīts tiešām ir viena no visbiežākajām slimībām. ko pacienti iegūst, peldoties ūdens tilnēs, sevišķi stāvošās. Šo slimību izraisa parazīti, kas tur dzīvo, iekļūstot ādas virsējā slānī. Tiesa gan – pastāvēt tur nevar, viņi bojā, bet parazītu dēļ ādā sākas alerģiska reakcija, ka parasti parādās dažas stundas pēc peldēšanās un izpaužas kā niezoši izsitumi.”

Satikties ar mikroskopiskajiem parazīttārpiem var ikviens, bet īpašā riska grupā ir mazi bērni, kuri visbiežāk plunčājas seklākā un siltākā ūdenī. Reinberga: “Pirmkārt, noteikti vajadzētu padomāt par profilaksi. Ja iznākam no ūdens, viens variants ir tāds, ka pacients noskalojas ar ūdeni. Ja tas nav iespējams, kārtīgi nosusina ādu, jo novērš parazītu nokļūšanu organismā. Ja infekcija ir notikusi un alerģiskā reakcija jau sākusies, tad var lietot bezrecepšu pretalerģijas medikamentus vai arī mitrinošus krēmus, kas atvieglo no niezes.”

 Veselības inspekcija atgādina, ka atpūtai vajadzētu izvēlēties oficiālās peldvietas, kas ir drošākas un labāk aprīkotas. Vien arī pašiem atpūtniekiem būtu jāatceras par peldēšanas higiēnu, jo mikrobioloģisko piesārņojumu var radīt arī paši peldētāji. Tas pats attiecoties uz dzīvniekiem, tāpēc arī oficiālajā peldvietās ievest suņus ir aizliegts. Kadiķis: “Peldētāju uzvedībai, protams, arī ir liela nozīme. Tas vairāk gan attieksies uz neoficiālajām peldvietām, kur ne visur būs tualetes. Kārtojot dabiskās vajadzības piekrastes krūmos, uznākot lietusgāzei, tas viss tiks ieskalots ūdenī, tad peldvietas kvalitāte, protams, pasliktināsies.”

Lai gan peldēšanās un sauļošanās lielai daļai atpūtnieku iet roku rokā, dermatoloģe atgādina, ka šokolādes krāsas iedegumam un veselībai neesot daudz kopīga. “Protams, ja ārā ir izteikts mitruma līmenis, kā tas ir pie mums Latvijā, augsta temperatūra, izteikts ultravioletais starojums, atrodoties saulē, tas paaugstina gan novecošanās risku, gan dažādu labdabīgu un potenciāli arī ļaundabīgu veidojumu rašanos ādā. Daļai pacientu ultravioletais starojums var radīt slimības saasinājumus.”

Lai vasaras atpūta paietu bez liekiem satraukumiem, īpaši cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz alerģiskām reakcijām, jābūt piesardzīgiem gan izvēloties vietu peldēšanai, gan sauļojoties.



Foto: Freepik; ilustratīvs