Lai gan abonentu skaits krītas, interese par vietējo presi lasītājiem joprojām ir

Ar bažām jaunu gadu parasti gaida reģionālās avīzes, lai uzzinātu, cik lasītāju nolēmuši turpināt patērēt viņu radīto saturu. Uz šo gadu laikraksti raugās cerīgi, jo abonentu kritums ir neliels vai dažam laikrakstam pat audzis. Lai nākotnē izdzīvotu, tām jāpiedomā gan pie satura kvalitātes, gan cilvēkresursu piesaistes, un tās cer uz lielāku valsts atbalstu.

Šobrīd Latvijā ir 34 reģionālās avīzes. Pēdējos gados neviena likvidēta nav, dažas apvienojušās, citas tikušas pie jauniem izdevējiem vai veikušas citas izmaiņas, lai dzīvotu stabilāk. Latvijas Preses izdevēju asociācija norāda, ka avīzēm abonentu skaita kritums ir, taču to nevar saukt par dramatisku - tie ir trīs līdz astoņi procenti, dažiem abonentu skaits pat kāpis. “Gada sākums nav objektīvs laiks, kad pētīt tirāžas. Pirmie trīs mēneši ir jāpagaida, tad mēs redzēsim, kā šī tirāža stabilizēsies. Tad mēs varēsim veikt tuvākas prognozes. Tas ir saistīts ar gada sākumu, kad ir dažādas akcijas un citas mārketinga aktivitātes,” norāda Guntars Līcis, Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors.

Datus pagaidām nav apkopojis Latvijas pasts, kas ir lielākais vietējās preses piegādātājs reģionos. Lai gan abonentu skaits krītas, interese par vietējo presi lasītājiem joprojām ir. Katrs lasītājs meklē savus ceļus, kā pie jaunumiem tikt – ja avīzi neabonē pati mājsaimniecība, tad laikraksta lapaspuses tiek izšķirstītas, piemēram, darbā - tā saka aptaujātie talsinieki.

Reģionālo avīžu zelta laikos Kuldīgas novada laikraksta “Kurzemnieks” tirāža bija 14 000, šobrīd tā svārstās ap 3000. Tomēr uz gadu laikraksts skatās cerīgi, jo šobrīd izdevies atrisināt cilvēkresursu trūkumu un abonentu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav krities. “Lielāka problēma, protams, ir reklāmas ieņēmumi. Tie, kā nokrita kopš krīzes 2009. gadā, tad atpakaļ nav atnākuši, droši vien nekad arī vairs neatnāks atpakaļ uz reģionālo drukāto presi. Arī reģionālajiem portāliem ir ļoti grūti piesaistīt reklāmu. Līdz ar to tā ir viena no tām lielākajām ienākumu samazinājuma daļām, kas mums diemžēl ir,” atzīst Daiga Bitiniece, laikraksta “Kurzemnieks” galvenā redaktore.

Reģionālā prese cerīgi skatās uz faktu, ka šogad vairāk naudas būs no Mediju atbalsta fonda. Avīžu vadītāji apzinās, - lai izdzīvotu, jāstrādā pie dažādiem aspektiem, arī satura kvalitātes. “Vai prese spēs radīt tādu laikrakstu, kas interesēs vietējos iedzīvotājus un vai vietējiem iedzīvotājiem interesēs. Skatoties galvenās ziņas gan tai pašā internetā, “Facebook” vai vakara “Panorāmā”, mēs redzam, kas notiek lielos apmēros tikai. Bet tās mazās ziņas, ko mēs varam tepat uzzināt par savu tuvāko, kas uz ielas paiet garām, tās mēs nekā citādi neuzzināsim, kā tikai no reģionālās avīzes,” saka Edgars Lācis, laikraksta “Talsu Vēstis” pārstāvis.

Kā norāda preses izdevēji un arī avīžu vadītāji - šis būs liels pārbaudījumu gads, kas arī parādīs, cik dzīvotspējīgs ir šāda veida medijs Latvijā.  


Foto: Freepik