Lai Latvija kā valsts atjaunotos, katrā ģimenē jābūt trīs bērniem

Lai ģimenēs ienāktu viens, divi vai vairāk bērnu, liela nozīme ir pašvaldību veidotajai dzīvestelpai, atbalstam un ilgtermiņa vīzijai. Vidzemes lielo ģimeņu biedrības rīkotajā publiskajā diskusijā Valmierā diskutēja par veidiem, kā uzlabot ģimeņu labbūtību Valmieras novadā un arī valstī kopumā. 

Lai Latvija kā valsts spētu atjaunoties, vidēji katrā ģimenē būtu jābūt 2,1 bērnam. Tas nozīmē, ir jātiecas uz trīs un vairāku bērnu ģimeņu skaita pieaugumu, bet vienlaikus jānodrošina kvalitatīvs, stabils atbalsts arī viena vai divu bērnu ģimenēm. Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības diskusijā sniegtie dati rāda, ka pat mājsaimniecībās, kurās ir divi strādājoši vecāki, finanšu brīvība ar katru bērnu pēdējos gados ir ievērojami sarukusi.

Pārtika, ēdināšanas izmaksas ir viena ļoti būtiska pozīcija daudzbērnu ģimenei budžetā. Ja mēs paskatāmies, tad kopš 2020. gada līdz 2024. pārtikas izmaksas Latvijā ir pieaugušas par 51%. Jautājums, vai visi citi ienākumi, pabalsti ir auguši šim līdzi? Protams, ka nē,” saka Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija.

Vidzemes lielo ģimeņu biedrības līdzdibinātājs Andis Apsītis: “Šī plaisa tomēr reāli ir novērojama arī ar vidējo ienākumu līmeni, kas ir ģimenēs arī Valmieras novadā, tāpēc ir jādomā – vai nu valstij jānāk vairāk palīgā ar savu politiku, vai pašvaldībai jābūt aktīvākai ar savu atbalstu. Protams, jāiesaista arī nevalstiskais sektors, uzņēmēji ar savām atlaidēm un atlaižu politiku.”

Lai atblastītu daudzbērnu ģimenes, Valmieras novada skolās bērniem līdz 6. klasei par pusdienām nav jāmaksā, bet daudzbērnu ģimenēm arī pēc 6. klases katram bērnam ir jāmaksā tikai puse no pusdienu izmaksām. Tomēr diskusijā secināts, ka brīvpusdienas vajadzētu piedāvāt vismaz visām pamatskolas klasēm. To Valmieras novadā plānojot pārskatīt. Arī Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa norāda, šāds atbalsts daudzbērnu ģimenēm ir vitāls. “Varbūt valsts arī kādā veidā var vēl vairāk iesaistīties, varbūt noteikt arī regulējumu. Ir svarīgi vismaz līdz 9. klasei tos bērnus paēdināt. Protams, arī vidusskolā ir svarīgi. Bet mēs redzam, ka atbalsts ir tik vitāli svarīgs, ka tās ģimenes varētu šos līdzekļus tālāk jau atkal izlietot citām lietām. 

– Vai šie jautājumi jau tiek iekļauti dienaskārtībā? 

Nē, dienaskārtībā šobrīd nav, bet zinām, ka valdība un valsts palīdz jau ģimenēm un līdzfinansē šos pakalpojumus. Skaidrs, ka vajadzētu tos noteikt vairāk.”

Diskusijas laikā tika pārrunāta arī viena no ģimenēm draudzīgāko novadu – Madonas novada – pieredze. Atšķirībā no Valmieras novada Madonas novadā brīvpusdienas skolā ir līdz 12. klasei. Madonas novada pašvaldības domes priekšēdētājs Agris Lungevičs: “Ja tā ātrumā salīdzina, mums varbūt ir labāka sociālā paka. Vairāk bezmaksas lietu. Taču Valmierā noteikti ir labāk ar mājokļa pieejamību.”

Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks norāda, lai arī Valmierā ir divi jauni īres dzīvokļu nami, pilsētā tik un tā ir mājokļu trūkums. Ar valsts atbalstu ir plānots būvēt vēl divus īres namus, taču to izbūves noteikumi vairāk atbilst jauno ģimeņu, nevis daudzbērnu ģimeņu vajadzībām. “Protams, ar vienu, diviem bērniem tas ir ļoti ideāls, bet kopumā būtu šī mājokla politika jāpārdomā, lai tiešām arī lielākām ģimenēm būtu iespēja uz kaut kādiem īpašiem noteikumiem tikt. Viņiem, protams, būtu nepieciešami četristabu dzīvokli. Pagaidām šajās mājokļa programmās šādu atbalsta mehānismu nav.”

Vidzemes lielo ģimeņu biedrības līdzdibinātājs norāda, diskusijai par šiem un arī citiem lielo ģimeņu labklājības jautājumiem ir jāturpinās un jāmeklē risinājumi. Svarīga esot arī valdības līmeņa iesaiste. Apsītis: “Valdības līmenī ir dots uzdevums ministrijām līdz 1. jūlijam Demogrāfisko lietu padomē Labklājības ministrijai iesniegt konkrētu demogrāfijas plānu valstiski, tur ministrijām jāsadarbojas. Un mēs ceram, ka arī šī diskusija sniegs savu pienesumu arī valdības plānos, valdības līmenī.”