Bez nātrija, kuru organismā uzņem ar sāli, cilvēks nevarētu dzīvot veselīgi. Ir problēma – vairums cilvēku to lieto pārāk daudz. Tas ir cēlonis arī daudz dažādām slimībām. Saeimā sākta diskusija, kā mazināt sāls patēriņu Latvijā.
Pieci grami sāls ir maksimālais daudzums dienā. Latvijā vidēji viens cilvēks uzturā ar pārtiku uzņem 7,1 gramu sāls. Liela daļa vīriešu pat 10 līdz 15.
Šāds pārmērīgs patēriņš var izraisīt sirds, asinsvadu un hroniskas nieru slimības, kā arī kuņģa vēzi, dažkārt pat cilvēka nāvi. Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs (AP) Andris Skride pauž: “Numur viens diētas kļūda pasaulē, no kā nomirst visvairāk cilvēku, tie ir vairāki miljoni gadā, ir tieši diēta ar paaugstinātu sāls daudzumu.”
“Lielāko sāls daļu ēdienkartē sniedz dažādas mērces, piedevas un garšvielas. Tas, ko iedzīvotāji pamatā paši pievieno klāt. Šis droši vien būtu saistīts ar zināšanām gan par to, cik daudz vajadzētu lietot, gan to, kas tad ir mums papildus produkti, kas varētu iedot sāli,” norāda Inese Siksna, “BIOR” pārstāve .
Šo slimību ārstēšana ir arī liels slogs Latvijas veselības aprūpes sistēmai, tādēļ sāls patēriņa samazināšanai būtu pat vairāki ieguvumi. “Sāls patēriņa samazināšana tiek uzskatīta par vienu no izmaksu ziņām efektīvākajām stratēģijām, lai risinātu paaugstināta asinsspiedienu kā sabiedrības veselības problēmu,” saka Andris Skride.
Viens no risinājumiem, kas šodien tika minēts Saeimā, ieviest sāls nodokli, kā arī ieviest pārtikas sastāva regulējumu un iepakojumu marķēšanu. Uz iepakojumiem nākotnē varētu izvietot zīmes, ļaujot novērtēt produktu uzturvērtību un sabalansēt uzturu. Veselības ministrijas pārstāve Inga Birzniece: “Esam ieplānojuši izstrādāt pārtikas produktu uzturvērtības marķēšanas shēmu Latvijā. Šobrīd šāda nav ieviesta Latvijā, bet kopīgi ar ražotājiem, tirgotājiem, uztura speciālistiem esam ieplānojuši izstrādāt, lai patērētājiem attiecīgi atvieglotu veselīgu pārtikas produktu izvēli.”
Attiecībā uz pārtikas produktu sastāvu uzlabošanu - Veselības ministrija strādājot. Tiesa, vairāku gadu garumā. “Februārī tika noslēgts sadarbības līgums starp Veselības ministriju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju tieši par pārtikas produktu sastāva reformulāciju,” atzīst Inga Birzniece, Veselības ministrijas pārstāve .
Jāpiemin – šobrīd Zemkopības ministrija virza iniciatīvu par samazinātu PVN likmi svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām. Veselības ministrija to atbalsta, uzskatot, ka tas sekmēsies arī ar to, ka iedzīvotāji tā vietā, lai pirktu sāļas uzkodas, izvēlēsies ābolu.
