Lai pagrabus izmantotu kā patvertnes, tie no sākuma jāiztīra

Daudzdzīvokļu māju pagrabus teorētiski varētu izmantot kā patvertnes apdraudējuma gadījumā, bet Jēkabpilī šobrīd to stāvoklis nav atbilstošs patvertņu ierīkošanai. Daudzos pagrabos iedzīvotāji salikuši dažādas mantas, nosprostojot ejas, bet to attīrīšana nav vienīgais, kas jāveic, lai patvertnes atbilstu minimālajām tehniskajām prasībām. Pielāgošanai nepieciešami lieli līdzekļi.

Atverot Jēkabpils daudzdzīvokļu māju pagrabu durvis, dažviet ieejas bloķē dažādas mantas. Arī gaiteņos iedzīvotāji salikuši visādus priekšmetus, tostarp atkritumus, norobežojot ejas. Lai pagrabi varētu tikt izmantoti kā patvertnes apdraudējuma gadījumā, pagrabu ieejām un gaiteņiem ir jābūt brīviem no priekšmetiem. Daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājs SIA “JK Namu pārvalde” norāda, ka pagrabi daudzviet ir tīrīti, bet pēc neilga laika tajos atkal vērojama nekārtība. SIA “JK Namu pārvalde” valdes loceklis Jānis Antonovs: “Ļoti daudzās mājās, kur komunikācijas maina, tur arī esam gājuši un tīrījuši visus tehniskos koridorus, bet iedzīvotājiem ir tāda tendence, ka tos pagrabus un ejas aizkrāmē no jauna.”

Jēkabpils novada pašvaldībā uzsver, ka pagrabu gaiteņu un ieeju tīrīšana ir pašu iedzīvotāju pienākums. Tas attiecas gan uz privātmājām, gan daudzdzīvokļu mājām. Ja kādas daudzdzīvokļu mājas iemītnieki izlemj to darīt, var vērsties namu pārvaldē. Antonovs: “Mēs varam sagādāt viņiem konteineru, ja viņi ir izteikuši vēlmi paši to tīrīt, var arī mūsu darbinieki to izdarīt. Tas būs maksas pakalpojums.”

Ir arī labie piemēri – gaiteņi, kuros iedzīvotāji uztur kārtību. Tomēr ar tīrīšanu vien nepietiek, lai daudzdzīvokļu māju pagrabus pielāgotu patvertnes vajadzībām. Pašvaldības speciālisti ir apsekojuši daļu objektu un informē, ka situācija nav laba. Valstī noteiktajās vadlīnijās minēts, ka patvertnei jābūt ar vismaz divām izejām, proti, ja telpai ir tikai vienas durvis, var rakt tuneli, kura izejai jābūt drošā attālumā no ēkām, lai to sabrukšanas gadījumā izeju neaizklātu gruveši. Šādu avārijas izeju pagrabiem šobrīd nav. Savukārt pagrabu logi nav labs risinājums, jo ēkas sabrukšanas gadījumā pa tiem tāpat nebūs iespējams izkļūt. Patvertnēm jābūt aprīkotām arī ar tualeti, piespiedu ventilāciju un elektroģeneratoru. Vietvarā norāda, ka jāiegulda lieli līdzekļi, lai pagrabus pielāgotu patvertņu minimālajām tehniskajām prasībām. Jēkabpils novada civilās aizsardzības inženieris Ilmārs Luksts: “Kas ir ar daudzdzīvokļu namiem, tie ir dalītie īpašumi, kopīpašumi, pašvaldībai šobrīd nav juridisku instrumentu, kā tur ieguldīt naudu, arī pašas naudas tik lielā apmērā nav. Ir zināms, ka valsts meklē Eiropas fondu piesaisti, lai šo jautājumu risinātu.”

Pašvaldība turpina apsekot arī kādreizējās bumbu patvertnes, kuras agrāk speciāli tikušas veidotas patvēruma nolūkiem. Arī tajās jāiegulda apjomīgs finansējums, jo daudzviet nav saglabājušies ne tualetes podi un izlietnes, ne citi patvertnēm nepieciešamie elementi.

Kamēr no valsts iestādēm tiek gaidīti finansiālie risinājumi patvertņu ierīkošanai, katram iedzīvotājam jau tagad ir iespēja sagatavoties krīzes gadījumiem – nodrošināt 72 stundu somu un minimālos resursus. Civilās aizsardzības speciālisti uzsver, ka tā ir katra paša atbildība. Luksts:“Tas nemaksā tik daudz, lai mājās neturētu kaut kur kādā sienas skapī dzeramo ūdeni un kaut nelielu pārtikas daudzumu. Tas ir minimums, par ko būtu jārūpējas pašiem iedzīvotājiem. Pašvaldība nenopirks katram iedzīvotājam 72 stundu somu vai katru dzīvokli neapgādās ar dzeramo ūdeni. Krīzes situācijā skaidrs, ka mums ir plāns, kā mums to nodrošināt, bet būtu labi, ja iedzīvotāji pirmo krīzes mirkli varētu paši par sevi parūpēties.”

Tāpat vēlams sarūpēt ar baterijām darbināmu radio aparātu, lai elektrības atslēguma gadījumā varētu uzzināt par notiekošo. Lai gan pašvaldība ir apzinājusi ģeneratorus, ar tiem pietiks elektrības nodrošināšanai tikai ierobežotā apmērā. Luksts: “Kritiskie pakalpojumi – darbības nodrošināšanas nepārtrauktība ir izaicinājums. Bet ir lietas, kuras mēs zinām, ka vajag pilnveidot, pie tā arī strādāsim.”

Tiek atgādināts, ka ārkārtas gadījumā darbosies trauksmes sirēnas, kā arī informācijas nodošana caur skaļruņiem. To izdzirdot, jāieslēdz Latvijas Televīzija vai Latvijas Radio, vai jāatver portāls “lsm.lv”, kur iedzīvotāji tiks informēti par turpmāko rīcību.

Jēkabpils novada civilās aizsardzības inženieris Ilmārs Luksts regulāri viesojas dažādos ciematos un kolektīvos, informējot iedzīvotājus par sagatavošanos un rīcību ārkārtas situācijās, bet jautājumu gadījumā ikviens var zvanīt Ilmāram uz tālruņa numuru 25 671 222. Tāpat par rīcību krīzes situācijās varēs uzzināt, apmeklējot praktiskās nodarbības “Bruņojies ar zināšanām”, kas notiks 15. jūnijā pulksten 10.00 parkā Krustpils kultūras centram.