Lai saglabātu un popularizētu Latvijai raksturīgo šķirni, Straupē un Līgatnē top ķiršu dārzi

Pie Lielstraupes pils atkal būs savs gaišais jeb ķiršu dārzs. Tas ir viens no soļiem, kurus īsteno biedrība “Slow Food Straupe”, lai saglabātu un popularizētu Latvijai tradicionālo, skābo ķirsi. Jo, ienākot arvien jaunām šķirnēm, tāpat kā daudzi citi Latvijai raksturīgie senie kultūraugi, arī skābais ķirsis mūsu dārzos izzūd. Tāpēc arī šoruden sadarbībā ar zinātniekiem tapuši ķiršu dārzi Straupē un Līgatnē.

Sākums Lielstraupes ķiršu dārzam ir biedrības “Slow Food Straupe” iecere izpētīt, kā tad dzīve te ritēja viduslaikos. “Mēs pasūtījām Turaidas muzeja rezervāta direktora vietniecei, vēsturniecei Vijai Stikānei pētījumu par viduslaiku uzturu un apģērbu, kas, cik vien var maksimāli, saistās ar Straupi. Viņa izveidoja fantastisku pētījumu. Pētot arī augļu dārzus, viņa ir konstatējusi, ka tieši Straupē bija tā sauktais gaišais dārzs, un tas, iespējams, ir bijis ķiršu dārzs. Tā ir viena no konkrētām liecībām, kas saistās ar Straupi, kaut kāda daļa no mūsu vietējās identitātes,” saka Rudīte Vasile, biedrības “Slow Food Straupe” valdes locekle.

“Mēs šeit uz Vidzemi esam atveduši tādus ķirsīšus, kuriem jau esam Dobelē novērojuši, ka ir tāda laba pumpuru ziemcietība, viens no tiem ir tāds klasisks Latvijas augstais ķirsis, kas senāk ir audzis arī Pūres kolekcijā, izdalīts kā viens no labākajiem. Otrs, kas te ir atvests, ir Rīvēnu skābais ķirsis no Valmieras novada,” stāsta Daina Feldmane, Dārzkopības institūta vadošā pētniece.

Daina Feldmane, kura ir Latvijā zinošākā ķiršu pētniece, līdzi atvedusi stādus arī no Aizkraukles, Matkules, Dobeles. Tos, kā jau Vidzemei, izvēloties pēc iespējas sala izturīgākus. “Parasti mēs iesakām saldos ķiršus stādīt pavasarī, lai tie to pirmo ziemu pārziemo glabātuvē, bet šoreiz mēs skābos ķirsīšus, tieši tādus salcietīgākos, paņēmām rudenī, jo tie labi iesakņosies arī rudenī. Pēc iestādīšanas vienmēr ir labāk to ķirsīti stingri apgriezt, jo tad tas labāk iesakņojas, labāk nākamajā gadā aug.”

Biedrībai “Slow Food Straupe” ar šo topošo ķiršu dārzu saistās arī ieceres ar pili un tūrismu, jo, pētot vēstures dokumentus, atklājies, ka ķiršu ēdieni ir bijuši arī pils saimnieku galdā.

Lielstraupes pils pagalms nav vienīgais, kur iecerēts stādīt Latvijas skābos ķiršus. Ķiršu stādiņi tālāk ceļo uz Līgatni, kur tie augs arī Līgatnes “Pavāru mājas” dārzā.

Vasarā, ķiršu laikā, Līgatnes “Pavāru mājās” jau tika izmēģinātas un nodegustētas arī dažādu ēdienu receptes, kurās bija izmantoti skābie ķirši pat ļoti netradicionālos veidos. Bija arī meistarklases bērniem. Jo šajā projektā ir iesaistījušies arī “Slow Food” alianses pavāri.

Jāpiebilst, ka “Slow Food” alianses seši šefpavāri ir sagatavojuši arī vairākas receptes, kuras tiks iekļautas Latvijas skābajiem ķiršiem veltītā bukletā, lai tādējādi rosinātu cilvēkus jaunatklāt skābos ķiršus savā virtuvē.


Foto: Freepik