Lai sekmētu vēja parku izbūvi, plānots atteikties no ietekmes uz vidi novērtējuma

Lai pēc iespējas ātrāk mazinātu enerģētisko atkarību no Krievijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno paātrināt lielo vēja parku izbūvi, ietekmes uz vidi novērtējumu aizstājot ar tehniskajiem noteikumiem, kuros būtu ietvertas vides prasības, bet būvatļauju piešķiršanu nodot Būvniecības valsts kontroles birojam. Paredzēts, ka tādejādi nepieciešamo procedūru ilgums aizņems vien sešus mēnešus līdzšinējo 3,5 gadu vietā. Pašvaldības un Vēja enerģijas asociācija uzskata, ka virziens ir pareizs, tomēr pie šādiem noteikumiem esot saskatāmi iespējamo tiesvedību riski.

Vēja un saules potenciāls enerģijas radīšanā Latvijā līdz šim praktiski gandrīz netiek izmantots. No elektroenerģijas piegādes iekšējam tirgum kopējā apjoma vēja saražotā elektroenerģija esot tikai 3%, bet jebkuri centieni izveidot jaunus vēja parkus atduras pret garām tiesvedībām. Pašreizējā kārtība nosaka, ka gala lēmums par būvatļaujas izsniegšanu vēja elektrostaciju (VES) būvniecībai jāpieņem pašvaldībai, kas tādējādi nokļūst teju vai ķīlnieka lomā, jo neatkarīgi no tā, kam teikt “jā”, otra puse to pārsūdzēs. “Mēs esam no tām pašvaldībām, kur notiek tiesvedība par VES izbūvi. 07.04.2022. būs otrās instances rezultāts. Gaidām šo tiesisko regulējumu,” saka Gundars Važa, Tukuma novada domes priekšsēdētājs.

Mainoties ģeopolitiskajai situācijai, enerģētiskās atkarības mazināšana ir ļoti svarīga, tāpēc VARAM prezentējis informatīvo ziņojumu par VES virs 50 MW procedūras optimizēšanu, samazinot procedūras ilgumu no vairākiem gadiem līdz sešiem mēnešiem. “Šajā procedūrā ir paredzēts, ka sākotnēji, kad uzņēmējs atnāks ar savu ieceri, tur jau pamatā ir tā, ka uzņēmēji ir veikuši nozīmīgu izpētes darbu, lai saprastu, kur to var realizēt. Valsts vides dienests izdos tehniskos noteikumus, kuros tiks ietvertas vides aizsardzības prasības, citi noteikumi, kas ir jāievēro. Pēc tam Ministru kabinets pieņems lēmumu par nacionālā interešu objekta statusa noteikšanu,” saka Artūrs Toms Plešs, VARAM ministrs (A/P).

Plānots, ka tādējādi vairs nebūs vajadzīgs IVN, kura izstrāde prasa vismaz gadu. Nereti atzinums var būt arī negatīvs. Savukārt būvatļaujas izsniegšana, objekta pieņemšana ekspluatācijā un būvniecības kontrole būtu nevis pašvaldību, bet Būvniecības valsts kontroles biroja pārziņā. “Sabiedrības iesaiste tur maz ir paredzēta, bet tas, ka ir nepieciešams šajos apstākļos un pie šīs ģeopolitiskās situācijas, ir izmaiņas, lai šo problēmu varētu risināt,” saka Gundars Važa, Tukuma novada domes priekšsēdētājs (LRA).

Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis (LZS): “Es atbalstītu šāda vēja parku būvniecību, ja tas būtu meža teritorijās vai kaut kādās teritorijās, kas nebūtu lauksaimniecības zemes. Zemgalē, labajās lauksaimniecības zemēs, manuprāt, nebūtu labākais variants.”

Vēja enerģijas asociācijā ReTV teic, ka virziens esot pareizs, bet ziņojumā esot saskatāmi riski iespējamām tiesvedībām. Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs: “Stāsts ir par niansēm. Tam gala risinājumam ir jābūt tādam, kas ietver sevī gan enerģētikas intereses. Tūlītējas, uzreiz atrisināmas pašvaldību un vides pārstāvju intereses. Tam joprojām jābūt balansā. To balansu nevar panākt, kādu no šim interesēm vienkārši atmetot.”

Asociācijas ieskatā pirms lēmuma pieņemšanas būtu nepieciešama diskusija ar visām iesaistītajām pusēm. Tikmēr ministrija plāno, ka likumam, kas regulētu šos procesus, valdībā jānonāk mēneša laikā.


Foto: Freepik

#SIF_NVZ2022