Latvijā ir desmitiem muižu un piļu, taču katra no tām dzīvo savu dzīvi. Nereti īpašnieki viens otru pat nepazīst. Tas traucē muižām uzmirdzēt spilgtāk un parādīt Latvijas tūrisma pērles. Lai visbeidzot iepazītos un veidotu kopīgus plānus, pirmo reizi Latvijā notika Muižu ideju medības.
19.gadsimta vidū celto Padures muižas kungu māju Kuldīgas pusē atjauno Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents Jānis Lazdāns. Uzņemot pie sevis viesus, viņš nevar tiem norādīt, kādas muižas vai pilis vēl tuvumā apciemojamas, jo vienota tūrisma koncepta nav. Asociācija cenšas Latvijā ieviest no Vācijas aizgūtu ideju par īpaši organizētām radošām domu darbnīcām. “Atrast kaut kādus risinājumus no bezizejas stāvokļiem. Dažās pat tā ir bijis, ka atrod, piemēram, risinājumu telpai, kurai pirms tam nav pielietojuma,” saka Jānis Lazdāns, Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents.
Noslēdzošās Muižu ideju medības notika Dundagas pilī. Lai gan muižu un piļu īpašnieki darbojas vienā nozarē, vairums klātienē satikās pirmo reizi. “Mainās darbinieki, varbūt vairs nav aktuāli tie iepriekšējie kontakti, un tas ir vērtīgi - satikties šeit un redzēt esošos darbiniekus no Kurzemes muižām un pilīm,” pauž Ivars Pēkainis, Kukšu muižas pārstāvis.
Par kopīgu sadarbību jau vienojušās apvienotā Talsu novada muižas un pilis, kam tieši Muižu ideju medības bija pamudinājums veidot kopīgus plānus. “Svarīgi palaist procesu, svarīgi ieraudzīt vienam otru vaigā, saprast, ar ko tu kopā varētu nākotnē darboties. Es domāju, ka šajā kontekstā, kad mēs tikko esam apvienojušies vienā novadā, tad tas vēl jo vairāk ir kā tāds izaicinājums, kā tāds ilgtermiņa mērķis veidot tādu labu sadarbību,” atzīst Baiba Dūda, Dundagas kultūras pils vadītāja.
Latvijas muižas ir dažādos stāvokļos – daļa ir grezni restaurētas, citas vēl līdzinās drupām. Podgaisku ģimene, kam pieder Plāņu muiža Tukuma novadā, spēku redz muižu dažādībā un kopīgā darbā – kādam būs ideja kā ēkas apdzīvot, bet Podgaisku ģimene palīdzētu dalīties ar zināšanām restaurācijā. “Ja pirms 100 gadiem jūs zinājāt, ka gribat taisīt remontu, jau piecus gadus iepriekš viņi sagatavoja kaļķi un viņi guldīja bedrēs, lai viņš tur nogatavojas. Un, piemēram, olu liek klāt krāsām un šādas visādas lietas, tādi amata noslēpumi. tas ir tas, ko mēs varētu darīt savā muižā. Vienkārši palīdzēt cilvēkiem uzsākt, informēt un iedvesmot,” saka Roberts Podgaiskis, Plāņu muižas pārstāvis.
Muižu ideju darbnīcas notika visos Latvijas reģionos. Pasākuma moderatore atzīst, ka Kurzeme izceļas ar ilgtermiņa idejām. Tapis plāns veidot kopīgu identitāti visam reģionam, saziņas iespējas. Radās vairāku pasākumu idejas, sākot no vakariem ābolu ražas laikā, līdz praktisku semināru cikliem.
