Lai varžu koris var netraucēti dziedāt. 333 Latvijas dabas dižvietas “Natura 2000”

Šogad aprit jau 20 gadu, kopš Latvija ir pievienojusies aizsargājamo dabas teritoriju tīklam “Natura 2000”. Tajā Latvijā iekļautas 333 teritorijas: dabas rezervāti, nacionālie parki un citas dabas dižvietas. Lai arī nereti lepojamies ar savām ainavām un neskarto dabu, tomēr Latvijā “Natura 2000” aizsargājamo teritoriju īpatsvars ir otrs zemākais Eiropas Savienībā.

“Natura 2000” teritoriju izveidošana ir balstīta uz retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu un to dzīvesvietu jeb biotopu aizsardzību. Sugu un biotopu saraksti iekļauti divās Eiropas Savienības direktīvās. To aizsardzība ir obligāta visām Eiropas Savienības valstīm. Apmeklētājiem ir pieejamas gandrīz visas “Natura 2000” teritorijas, tomēr ir arī vietas, kuras ikdienā nav apskatāmas – viena tām Gaujas Nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta daļa ar Latvijā garāko egli. Tā garumā sasniedz 45 metrus. Dabas aizsardzīvas pārvaldes pārstāve Gita Strode: “Mēs šeit speciāli cilvēkus nepiesaistām, un tas iemesls ir tas, ka šī ir grava, kā jūs apkārt redzat, kura ir atstāta un kur vērtība ir šie dabiskie procesi. Lai te cilvēki nenāk, lai varžu koris var netraucēti dziedāt.”

Dabas vērtības un aizsargājamas teritorijas šobrīd kopumā aizņem 11,5% no valsts teritorijas, kas ir otrs zemākais “Natura 2000” teritoriju īpatsvars pret valsts kopējo platību Eiropas Savienībā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) gan plāno paplašināt aizsargājamo teritoriju tīklu, taču katras teritorijas veidošanai jāmeklē kompromiss ar dažādām saimnieciskajām interesēm. “Mums vēl ir atsevišķas sugas un atsevišķi biotopi, kuriem jāveido aizsargājamas teritorijas. Mēs to pakāpeniski darām. Tā kā šie ir tādi biotopi, kuriem ir, tā teikt, liela saimnieciskās izmantošanas vērtība, līdz ar to šīs sarunas ir ārkārtīgi smagas,” saka VARAM pārstāve Ilona Mendziņa.

Gita Strode: “Ierobežojumu meža īpašnieks izjūt, tieši tāpat lauksaimnieks izjūt, ja ir aizliegts kaut kādas platības pārveidot aramzemē. te ir tas sarežģītākais, kā atrast līdzsvaru starp saimnieciskajām interesēm un dabas saglabāšanas interesēm.”

Lai arī aizsargājamās teritorijās saskaramies ar dažādiem ierobežojumiem, dabas vērtību saglabāšana nozīmē kvalitatīvāku dzīvi visai sabiedrībai, piebilst DAP. Strode: “Svaigs gaiss, bioloģiskā daudzveidība, skaista ainava. Tas ir arī potenciāls nākotnē, ko mēs ne vienmēr zinām, ir sugas, par kuru izmantošanu, piemēram, farmācijā uzzina tikai pēc vairākiem gadiem, kad zinātne ir to izpētījusi, tīrs gaiss, tīrs ūdens, veselīga augsne. Tās ir visas lietas, kas ir savstarpēji saistītas.”

Pievienošanās “Natura 2000” tīklam ļāvusi piesaistīt vairāk nekā 120 miljonu eiro lielu finansējumu zinātniskiem pētījumiem un projektiem, dabas infrastruktūras attīstībai, dabas izglītībai un brīvprātīgo iesaistei dabas saglabāšanā.