Laidīs aitas saules ganībās

Aitu skaits Latvijā ar katru gadu samazinās. Tomēr līdz ar saules paneļu parku izveidi aitkopjiem varētu pavērties jauna iespēja – laist aitas saules ganībās jeb iznomāt saules paneļu parku attīstītājiem. Viens no pirmajiem Latvijā saules parku apkopšanā izmantot aitu darba spēku sācis uzņēmums “Balticovo”. Tiesa gan – olu ražotāji aitas iegādājušies savā īpašumā, bet organizētajā diskusijā visas puses bija vienisprātis, ka tā ir iespēja, kas jāizmanto.

Domājot par “zaļo enerģiju”, pēdējos gados savu uzplaukumu piedzīvo saules paneļu nozare. Kā skaidro “zaļās enerģijas” attīstītāji, šobrīd saules parki saražo vairāk nekā 300 megavatu elektroenerģijas un aizņem aptuveni 300 hektārus zemes. “AJ Power” uzņēmumu grupas pārstāvis Kristaps Dīriņš: “Principā tas sadalījums ir tāds, ka puse ir industriālām vajadzībām – enerģijas ražošanai. Otra puse ir pašpatēriņam pie dažādiem objektiem.”

Apmēram divu hektāru liels saules parks izveidots arī uzņēmumā “Balticovo”. Aizaudzēt ar zāli teritoriju nevar, jo paneļi nedrīkstot būt aizēnoti, bet regulāra pļaušana šāda izmēra parkam izmaksātu vairākus desmitus tūkstošus eiro. Uzņēmums gan izvēlējies citu ceļu. Teritoriju apkopj aitu ganāmpulks. Olu ražošanas uzņēmums aitas gan iegādājies savā īpašumā. A/S “Balticovo” komunikācijas un attīstības vadītājs Toms Auškāps: “Mums bija grēks neizmantot to infrastruktūru, kas mums ir – ūdens, zāle, veterinārija –, gan vecais inkubators, ko varēja pielāgot aitu pārziemošanai. Cirpto vilnu mēs izmantojam kā izolāciju, kas atbiedē grauzējus.”

Aitkopju asociācijā atzīst,ka aitu skaits ar katru gadu samazinās, un tā varētu būt iespēja attīstīt jaunu pakalpojumu čaklās darbinieces iznomājot saules parku saimniekiem. Tiesa gan – zāles kvalitātei jābūt labai, aitas jānodrošina arī ar laizāmo sāli un ūdeni. Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Bortņikovs: “Tas ir izaicinājums gan saules parka attīstītājiem, gan mums, aitkopjiem. Ir jāatrod vidus ceļš, jāmeklē, kādā veidā mēs varam sadarboties. Jāsaprot, piemēram, kādi riski – vai tie paliek uz aitkopju pleciem, vai saules paneļu parku attīstītājiem. Šodien es sapratu, ka saules parku attīstītāji ir gatavi sadarbībai. Domāju, ka arī aitkopji redzēs perspektīvu šādai sadarbībai.”

Dīriņš: “Mēs noteikti skatāmies ļoti pozitīvi uz šo, noteikti ieviesīsim to praksēm. Izmantosim visas iespējas, lai to varētu īstenot.”

Šobrīd gan vēl būtu jāpanāk, lai varētu saņemt platībmaksājumus no Lauku Atbalsta dienesta arī tad, ja aitas strādā saules ganībās. Pašreiz, uzstādot saules paneļus, platība vairs neskaitās lauksaimniecības zeme, tāpēc atbalsta maksājumi par to nepienākas. Bortņikovs: “To principā nosaka Latvija, un tā ir mūsu politiska izšķiršanās. Tas ir aicinājums politikas veidotājiem, ka, ja šādā veidā tiek noganīts, vajadzētu saņemt Lauku Atbalsta dienesta atbalstu.”

Pašreiz par saules ganībām noslēgti esot daži līgumi, bet praktiskas pieredzes šādai sadarbībai vēl īsti neesot. Aitkopības asociācija aicina arī šobrīd apvienot saules enerģiju un aitkopību, cik vien tas iespējams.