Laiž klajā lielāko Latvijā dejojamo danču burtnīcu kolekciju e-formātā

Pēc aptuveni piecu gadu ilga pētniecības darba, apzinot un apkopojot informāciju, filmējot un ieskaņojot mūziku, daudzi danči, ko latvieši dejojuši jau pirms vairākiem desmitiem gadu un vēl senāk, tagad skatāmi un klausāmi vienuviet internetā. Biedrība “Danču krātuve” laidusi klajā lielāko Latvijā dejojamo danču burtnīcu kolekciju e-formātā.

Pirms pieciem gadiem, veidojot veltījumu Latvijai “100 danči simtgadei”, nācās secināt, ka šis mantojums nemaz nav tā kārtīgi aprakstīts un iefilmēts. Tad arī radās ideja par Danču krātuvi, apkopjot informāciju gan par cilvēkiem, kuri tos spēlējuši pēdējos 20 līdz 30 gadus, gan par pašiem dančiem, kādi un no kurienes tie ir. “Danči Latvijā tiek dejoti diezgan plaši, un tos nevajadzētu jaukt ar skatuvisko deju. Tas ir kaut kas cits. Savukārt danču kultūra- tā ir tie danči, ko mūsu senči dejoja pirms 60 līdz 100 gadiem, savās mājās, ballītēs un “večerinkās”, pārsvarā tās ir pāru dejas ar kaut kādu izdarību,” skaidro Sandis Zučiks, biedrības “Danču krātuve” vadītājs.

Liela daļa no latviešu dančiem atrodas arhīvos, no ekspedīcijām, kas veiktas 60. un 70. gados. Šobrīd Danču krātuvē publicētas četras danču burtnīcas ar Zemgales, Kurzemes, Latgales un Malienas dančiem. “Zemgales danči bija tā burtnīca, ar kuru mēs pēdējo gadu ļoti aktīvi strādājām, un tur, teiksim tā, 70 līdz 80% ir celti no arhīviem ārā, atjaunoti. Muzikanti mēģināja, dejotāji – mēģināja,” stāsta Sandis Zučiks.

“Praktiski mēs saprotam to, ka ir teicēju pieraksti, un jāņem vērā, ka tā teicēja varētu būt gados, vai viņa neatceras pilnībā to tekstu vai muzikālo frāzi, katru reizi nodzied citādāk. Tad arī tas cilvēks, kas ir pierakstījis to teicēju, tur arī var būt sava mazliet interpretācija, jo katrs arī skolojies pēc sava stila, arī tur ir vēl novirzes. Jāteic, ka tā restaurācija būtu, ka tas materiāls, kas pieejams, tas tiek atdzīvināts,” norāda Irita Vimba, folkloriste, Zemgales tradicionālās kultūras pārstāve.

Projektā iesaistījusies arī folkloras kopa no Daugavpils. Tās vadītāja uzskata, ka projekts ir unikāls ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem. “Par to, manuprāt, ir sapņots vairāk nekā pēdējos 30 gadus kopš atmodas laikiem, ka šos dančus vajadzētu pierakstīt, ka tos vajadzētu sistematizēt. Beidzot ir tik jauki redzēt, ka veidojas sistēma, veidojas vieta internetā, kur katrs cilvēks var paskatīties,” saka Sarmīte Teivāne, Daugavpils folkloras kopas “Svātra” vadītāja .

Jau janvārī plānots publicēt vēl trīs danču burtnīcas, kas vairāk piemērotas bērniem. Tad jau darbs turpināsies, apzinot lībiešu, Vidzemes un Sēlijas danču mantojumu.


Foto: Danču krātuve, Facebook.