Deviņpadsmitajā gadsimtā celtā Tukuma novadā esošajā Lancenieku skolas ēkā jau divdesmit gadus dzīvo pasakas. Senā ēka piedzīvojusi dažādus laikus. Tajā bijis gan kara hospitālis, gan ēdnīca, bet visilgāk tur bijusi skola, kurā vairākus gadu desmitus gadus dzīvojis un strādājis par pasaku tēvu dēvētais skolotājs un folklorists Anss Lerhs Puškaitis.

Ideja par muzeja izveidi 1882. gadā celtajā Lancenieku skolas ēkā gadsimtu mijā radusies tolaik pensionētajai skolotājai Judītei Timmai. Sākotnēji gan bijusi doma, ka tas būs pagasta muzejs, kas vēstīs par ievērības cienīgākajiem pagasta cilvēkiem. Izrādījies, ka līdzināties par pasaku tēvu dēvētajam Ansim Lerham Puškaitim īsti nevar neviens.

Pasaku muzeja nosaukumu tas gan ieguvis tikai pirms teritoriālās reformas. “Muzejs mainīja savu nosaukumu pirms reformas, lai nepazustu kā pagasta muzejs, jo mēs nezinājām, kā būs ar pagastiem. Tad mums ar Judīti Timmu, muzeja pirmo vadītāju, radās tāda doma, ka muzejs mums jāpārsauc par Pasaku muzeju. Tas tieši raksturotu Puškaiša darbu - pasakas. Te ir jādzīvo pasakām,” saka Ausma Lūse, otrā Pasaku muzeja vadītāja.

Vietējie Puškaiti pielīdzina pašam Barontēvam. Arī Pasaku muzeja 20. gadskārtai veltītajā tautas daiļamata meistara Friča Žaņa Stepēna kokgriezumu izstādē neiztrūkstošs ir Dainu tēvs. “Viņš bija laikabiedrs Puškaitim, pats Puškaitis Krišjānim Baronam ir iesūtījis vairāk nekā 700 latvju dainas, kas ir pierakstītas Džūkstes apkārtnē jeb saucamajā Jelgavas apriņķī,” norāda Dita Silava, Pasaku muzeja vadītāja.

Lancenieku skolas ēka kopš 2016. gada ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Kā atzīst muzeja vadītāja, pēdējos gados lielāka uzmanība pievērsta ēkas vēsturisko liecību saglabāšanai, tomēr netiekot aizmirstas arī pasakas. Muzeja krājumā esot vairāk nekā 6000 pasaku un teiku, kuras pierakstījis un apkopojis Anss Lerhs Puškaitis.