Latgalē astoņzobu mizgrauža dēļ nokalst egles

Lai arī biežāk zināmi gadījumi, kad mizgrauža dēļ cietušas egļu audzes mežos un laukos, nesen astoņzobu mizgrauzis uzbruka eglēm Viļānu pilsētā. To ietekmē vairāki faktori: egles bija salīdzinoši vecas un novājinātas, tāpat arī kopumā klimatā notiek pārmaiņas, ziemas kļūst siltākas. Tie ir labvēlīgi apstākļi, lai kaitēkļi vairotos tiem netipiskā vidē. Pēdējo gadu laikā mizgrauži visvairāk manīti Gaujas Nacionālajā parkā un Lubānas apkārtnē.

To, ka kādreiz senajām eglēm blakus Viļānu vidusskolai uzbruks astoņzobu mizgrauzis, nekad nevarējām iedomāties – stāsta Viļānu iedzīvotāji. Uzsākot Liepu ielas rekonstrukciju, objekts apsekots un kokos ieraudzīti mazi, apaļi caurumiņi, skujas lielākoties vēl ir zaļas, tomēr divpadsmit egles pakāpeniski kalst.

Kā atminas Viļānu vidusskolas direktora vietniece Ilze Valeniece: “Tajā mirklī, kad bija uzrakstīts, ka tas mizgrauzis ir nograuzis tās mūsu egles, es pat biju aizgājusi tās egles pat apskatīties. Ir zināms tas, ka tās ir stādītas tad, kad ir sākts celt skolu. Tātad - tām, tas ir 50. gados, tas nozīmē, ka egles jau ir 70 gadus vecas.”

To, ka mizgrauzis ir viens no postošākajiem, agresīvākajiem egļu kaitēkļiem, atzīst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Madonas nodaļas vecākā mežsaimniecības konsultante Mairita Bondare: “Uzbrūk un iznīcina ne tikai novājinātas egles, bet var iznīcināt arī pilnīgi veselus kokus, ja ir savairojies lielā skaitā. Arī bojā sagatavotos materiālus, ja ir tādi sagatavoti un atstāti.”

Visbiežāk mizgrauži sastopami mežos un līdz šim vairums konstatēts Gaujas Nacionālajā parkā Cēsu pusē, kā arī Lubānas apkaimē. Tomēr klimata pārmaiņas, pārlieku liela mitruma mīšanās ar sausumu, vējgāze un citi iemesli veicina kaitēkļu vairošanos. Pilsētvidē mizgrauzis manīts krietni retāk.

Par to, ka šis kaitēklis manīts pilsētā izbrīnīta ir Mairita Bondare: “Pilsētā? Nu, no jums es pirmo gadījumu dzirdu, bet, ja tas fons ir, piemēram, ja ir šīs egles jau novājinātas, varbūt īsti nejūtas labi. Tad, iespējams, jā, ka var uzbrukt arī pilsētām. Kaitēklis jau nešķiro, vai tie lauki, mežs vai pilsēta. Tieši pirms pāris gadiem bija pie Varakļāniem piepilsētā. Aizgājām, skatāmies - egles ir zaļas, bet miza pilnīgi brūk nost.”

Vienīgais risinājums cīņā ar mizgrauzi ir koku izciršana, Viļānos tam jau saņemts atbildīgo institūciju atzinums. Egles atrodas juridiskai personai piederošā teritorijā. Lai mazinātu apdraudējumu, rit pārrunas par pēc iespējas ātrāku darbu uzsākšanu. Turpmāk vietējie iedzīvotāji aicināti rosināt idejas par to, kā dabas daudzveidību atjaunot. Savukārt skola domā arī par to, kā pēc iespējas efektīvāk un videi draudzīgāk varētu izmantot zaudēto egļu materiālu.


Foto: Freepik