“Latvijas valsts mežu” (LVM) Ziemeļlatgales reģiona plānotājs Aivars Paulins, pildot pienākumus Ludzas novada Pildas pagasta mežā, atradis jaunu dižakmeni. Nokļūšana līdz tam salīdzināma ar šķēršļu trasi teju kilometra garumā biezās sniega segas un nolūzušo koku zaru dēļ.

Aivars Paulins, LVM Ziemeļlatgales reģiona plānotājs, stāsta, ka tad, kad atradis akmeni, meklējis kraujas kopšanas cirtei parauglaukumus. “Jau tur biju aizgājis garām, nez kāpēc paskatījos atpakaļ, uzmanību pievērsa tas, ka tas uzkalns viss ar sūnām noaudzis, nav zāles nekādas,” tiek pausts un turpināts, “piegāju tuvāk, skatos – zem sūnām akmens.”

Nejaušu apstākļu sakritība – tā atradumu sauc Aivars. Viņam ir liels gandarījums, jo savā vairāk nekā 20 gadu darba pieredzē mežā tik lielu akmeni izdevies ieraudzīt pirmo reizi.

Atrastā akmens virszemes tilpums ir aptuveni 11 kubikmetri. Kā liecina informācija Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā, dižakmens statuss tiek piešķirts akmeņiem, kuru virszemes tilpums ir vismaz desmit kubikmetri. Diāna Marga, LVM vides plānošanas speciāliste, atzīst, ka Latvijā kopumā datubāzēs reģistrēti un uzmērīti ir 112 dižakmeņi, taču tie kopumā ir vairāk nekā 300.

Aizsargājams ir ne vien pats dižakmens, bet arī teritorija 10 metru rādiusā ap to. Bieži vien tajā atklājas liela bioloģiskā daudzveidība, tajā skaitā arī reti sastopamas augu sugas. “Zem sniega, mēs redzam, ir gan ķērpji, gan sūnu sugas. Uz akmens tāda var augt ļoti retas sūnas un ķērpji, līdz ar to to nedrīkst skrāpēt vai ņemt nost to apaugumu,” stāsta Diāna Marga.

Pagaidām Pildas pagasta mežā atrastais dižakmens gan vēl nav reģistrēts dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”, jo tam nav izdomāts piemērots nosaukums. Latvijas valsts mežu vēstniecība sociālajos tīklos izsludināja arī konkursu, kurā aicināja piedalīties ikvienu interesentu. Lai dižakmeni būtu vieglāk atrast, tuvākajā nākotnē tiks uzstādīta arī norādes zīme.