Par to, ka pandēmijas laikā pieaudzis alkohola patēriņš, speciālisti norādīja jau pavasarī. Tomēr atskurbtuvēs strādājošie savu klientu iemeslus slīgt atkarībās nesaista ar ierobežojumu sekām. Rēzeknē atzīst, ka klientu skaits audzis, taču, lai atkarībniekiem palīdzētu, sekmīgāk būtu jāstrādā gan drošības, gan veselības aprūpes iestādēm.
Rēzeknes Sociālais dienests atskurbšanas pakalpojumu sniegšanu no Rēzeknes slimnīcas pārņēma pirms četriem gadiem. Klientu skaits izrādījies krietni lielāks nekā savulaik slimnīcai. “Diemžēl statistika ir, varētu teikt, drūma. 2018. gadā bija 700 pāri, tad pagājušajā gadā jau bija apmēram 940, uz šo brīdi jau ir 800 cilvēki atskurbtuvē pabijuši,” skaidro Gunārs Arbidāns, Rēzeknes Sociālā dienesta vadītājs.
Savukārt biedrībā “Latvijas Sarkanais krusts”, kas palīdz atskurbt iereibušajiem Preiļos un Ludzā, stāsta, ka klientu skaita izmaiņas drīzāk ietekmē gadalaiku maiņa, ne pandēmija un ierobežojumi. “Tad, kad ir aukstais laiks, viņu ir vairāk, arī tad, kad tiek izmaksāti dažādi sociālie pabalsti,” saka Uldis Līkops, biedrības “Latvijas Sarkanais krusts” ģenerālsekretārs.
Arī Rēzeknes atskurbtuvē novērotas līdzīgas situācijas. “Ir tādi, kas šo pakalpojumu izmanto regulāri. Viņi nemaksā par to, atnāk uz šejieni kā uz mājām pārnakšņot, tikai alkohola reibumā. Viņš zina, ka te būs siltumā, padzers siltu tēju,” stāsta Inga Kukule, Rēzeknes patversmes vadītāja.
Rēzeknes atskurbtuvē klientiem paredzētas trīs telpas, un viena no tām iekārtota īpaši askētiski. Tas ir izolators, kur nav atstāta neviena mēbele, arī logs ir aizklāts, jo klienti mēdz kļūt agresīvi. Situāciju, kurā iereibusi sieviete nonākot atskurbtuvē, sāk uzvesties agresīvi, novēroja arī ReTV. “Kā piemērs - viens cilvēks ir pabijis gada laikā 90 reizes. Viņš, protams, ir arī mūsu klients, trūcīgā statusā, bet tomēr atkarīgā profilu būtu jāvērtē no veselības jomas,” pauž Gunārs Arbidāns.
“Atskurbtuves pakalpojumi kā tādi ir kā karsts kartupelis, kas Latvijas valstij nav atrisināts kopš deviņdesmito gadu sākuma, nepārtraukti pārmetot atbildību piecu resoru starpā. Mēs darām to, ko mēs varam izdarīt,” atzīst Uldis Līkops.
Valsts policijā informē, ka viņiem statistikas par iereibušiem cilvēkiem nav, to darot pašvaldību policija. Jāatzīmē gan, ka ne Rēzeknes pilsētā, ne lielā daļā lauku novadu pašvaldības policiju nav.
