Latgalē deputāti ar kvotām naudu vēlas dot pašvaldībām, baznīcai un tehnikumam

Jauns stāvlaukums pie mazpilsētas kapiem, remonts katedrālē, jauni datori bērniem un jauniešiem. Šādiem mērķiem Saeimas deputāti plāno velīt līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem nākamā gada budžetā. Kā deputātu kvotas plāno tērēt un vērtē Latgalē? Vai to var saukt par vēlētāju balsu netiešu pirkšanu gadu pirms Saeimas vēlēšanām? 

Saeimā ievēlētie deputāti, skatot nākamā gada valsts naudas dalīšanu budžetā, atkal jau cer iebalsot naudu kādam konkrētam mērķim. Pirms vairākiem gadiem no šīs idejas atteicās, norādot - tā ir klaja balsu pirkšana, tagad ideja atgriezusies. Lūkojoties uz Latgali, tur politiķi iecerējuši atvēlēt 50 tūkstošus eiro Rēzeknes novada pašvaldībai stāvlaukuma izbūvei Viļānos. Stāvlaukums paredzēts pie kapsētas. 

Infrastruktūras attīstīšana ir solījums, ar ko pašvaldību vēlēšanās startēja Georgijs Jevsikovs no partijas “Latvijas attīstībai” saraksta. Neko sliktu tajā, ka finansējums stāvvietas būvēšanai iepretim kapiem atrasts no kvotām, nu jau jaunais Rēzeknes novada domes deputāts nesaskata. “Ja mums tagad, dotajā brīdī, ir iespēja paņemt gan Saeimas budžetu, gan savu finansējumu piešķirt, tad mēs varēsim vairāk izdarīt. Piemēram, dabūjām to finansējumu stāvlaukumam, tad mēs savu līdzekļus dosim žoga izbūvei. Tas jau īstenībā sanāks kā kopprojekts.”

Viņa partijas biedri gan vēl pirms trim gadiem deputātu kvotas asi kritizēja, tagad viss mainījies. Kopumā atsevišķu deputātu jeb frakcijas vadītāju priekšlikumos piedāvāts sadalīt vismaz pusotru miljonu eiro. Turpinot par Latgali un kvotām, tad 270 tūkstoši eiro paredzēts Daugavpils pašvaldībai tehniskā projekta izstrādei, pēc kā, iespējams, tālākā nākotnē sāktu renovēt sanatoriju “Mežciems”. Daugavpils domē tagad saimnieko “Saskaņa”. Otrā lielāka summa Latgalē varētu nonākt Rēzeknes Jēzus sirds katedrālē. Bīskaps, protams, par finansējumu ir priecīgs. “Tas ir, lai saglabātu nacionālo mantojumu, ir vajadzīga renovācija katedrālei. Es, protams, to biju lūdzis. Ja piešķīra, liels paldies,” pauž Jānis Bulis, Rēzeknes-Aglonas diacēzes bīskaps.

Vēl Latgalē mazākas summas varētu nonākt Balvu novada pašvaldībā: datortehnikas iegādei un bunkuru atjaunošanai Stompaku purvā. Pārsvarā deputātu kvotu saņēmēji reģionā ir pašvaldības, taču ir arī izņēmumi, piemēram, Daugavpils būvniecības tehnikums, kas vēlas uzlabot mācību bāzi Višķos. Jāatzīmē, ka pērn no Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem no Latgales ievēlētie deputāti piešķīra šim pašam tehnikumam katlu mājas remontam Dagdā, 950 tūkstošus eiro Rēzeknes pašvaldībai Olimpiskā centra būvniecības izmaksu segšanā. Šīs kvotas gan plaši netika apspriestas, bet šogad ir citādāk. Deputāti atgriešanos pie kvotu sistēmas komentē nelabprāt, bet eksperti ir tieši.

 “Tā ir vairāk tāda kā “kabatas nauda” deputātiem, frakcijām izdāļāta ne tik daudz valsts stratēģiskajiem mērķiem vai arī atbilstoši vajadzībām, bet tā kā deputāti to vēlas,” atzīst Iveta Kažoka. politikas pētniece.

“Tā neapšaubāmi ir vēlme no deputātu puses izmantot šo iespēju, lai atgādinātu par sevi, par saviem labajiem darbiem, uz kuriem tad arī varēs atsaukties priekšvēlēšanu kampaņā. Tā ka tas neapšaubāmi ir mēģinājums pielabināties sava apgabala vēlētājiem,” uzskata Jānis Ikstens, politologs.

Lai arī iepriekš premjers Krišjānis Kariņš no “Jaunās Vienotības” teica, ka deputātu kvotu jautājums ir tikai un vienīgi Saeimas lēmums, tomēr Saeimas kārtības rullis paredz, ka, pirms parlamentā lemj par nākamā gada budžetu galīgajā lasījumā, vajadzīgs valdības viedoklis. Tur nolemts atbalstīt atsevišķus deputātu priekšlikumus jeb tā dēvētās "deputātu kvotas".  


Foto: Freepik