Jau divus gadus Latvijā autoostas dala četrās kategorijās. To veic Autotransporta direkcija, kas pērn zemāko piešķīra četrām autoostām. Visas atrodas Latgales reģionā, taču trīs no tām šobrīd pasažieriem ir slēgtas.

Viena no slēgtajām autoostām atrodas Kārsavā. Tas nozīmē, ka šoferiem vairs nav atpūtas telpas, kasierim nav darba, bet pasažieriem autobusi jāgaida ārā, nereti salstot.

Kārsavas autoosta pieder “Rēzeknes autobusu parkam”. Tā īpašnieks Vasīlijs Smuļs ReTV Ziņām atzīst, ka ēku šobrīd izīrē vai pārdod, taču no plašākiem komentāriem pagaidām atturas, paužot cerību, ka situācija tomēr mainīsies un uzgaidāmo zāli varēs atvērt. Dagdas un Ilūkstes pusē līdzīgus lēmumus jāpieņem “Daugavpils autobusu parkam”.

SIA “Daugavpils autobusu parks” komercdirektors Artjoms Vengrevičs pauž: “Piemēram, Dagdas autoostai, tajā brīdi, kad tika pieņemts lēmums, bija atbilstošs pasažieru skaits, bet nebija atbilstošs reisu skaits.”

Zane Plone, Autotransporta direkcijas pārstāve, skaidro: “Visās šajās četrās autoostās Latgales reģionā reisu skaits gadā nesasniedz pat 10 tūkstošus. Respektīvi, tas ir diezgan mazs reisu skaits gada laikā, līdz ar to tas praktiski ir galvenais kritērijs, kāpēc šīs autoostas tika iekļautas tieši ceturtajā kategorijā.”

2019. gadā pieņemtie Autoostu noteikumi nosaka, ka ceturtās kategorijas autoostās valstij vairs nav jāuztur kases un uzgaidāmās telpas. Tas nozīmē, ka īpašniekiem par to nepienākas dotācija. Autotransporta direkcijā gan norāda, ka citur Latgalē autoostas tiek uzturētas arī bez šīs dotācijas. Piemēram, Līvānos, Viļakā.

SIA “LATKOMERC” valdes locekle, Viļakas autoostas īpašniece Ilga Cvetkova atzīst: “Pavisam maziņa naudiņa man nāk. Vajag pašiem visu... bet, ko varu, to daru. Pagājušogad remonts bija autoostā, ceļš ir asfaltēts šeit blakus. Pašvaldība arī palīdzēja. Uzlika jumtiņu autoostai ārā, kur sēž cilvēki.”

To, ka autoostām valsts gatavojas turpmāk dotāciju vairs nepiešķirt, īpašnieki zināja jau pirms gada. “Daugavpils autobusu parkā” uzsver, ka palīdzība meklēta arī vietējās pašvaldībās.

Artjoms Vengrevičs: “Mēs “saīsinājām” savus darbiniekus: kasierus, apkopējus, kuri apkalpoja uzgaidāmo zāli, strādāja kases telpās. Principā palika tikai autoostas administrators un administratora aizvietotājs.”

Pandēmijas apstākļos uzgaidāmajās zāles būtu ne tikai jāuzkopj, bet arī jāregulē maksimālais apmeklētāju skaits tajās. Par to un ēkas komunālo izmaksu segšanu īpašnieki lūguši parūpēties pašvaldībām, bet vismaz pagaidām tās nav atsaukušās.