Latgales kongresa deklarācijas uzmetumā daudz grūti izpildāmu priekšlikumu

Šajās dienās Rēzeknē norisinās Latgales kongress, kura pirmsākumi ir jau 1917. gadā. Tā mērķis ir veicināt latgaliešu valodas un kultūras savdabības kā latviešu nācijas bagātības saglabāšanu. Paši kongresa dalībnieki un rīkotāji neslēpj, ka idejas par latgaliešu valodas plašāku lietošanu ir grūti īstenojamas.

Latgales kongresā centrālais diskusiju mērķis ir par Latgales nākotni: valoda, kultūra, reģiona spēcināšana. Latgaliešiem un reģionam tas ir būtisks pasākums, taču arī paši kongresa dalībnieki un rīkotāji neslēpj, ka idejas par latgaliešu valodas plašāku lietošanu ir grūti īstenojamas. “Latgaliešiem vairāk jāstājas politiskajās partijās, jābūt aktīvākiem politiskajās organizācijās. Jātiecas būt arī vadošos amatos. Kļūstot par deputātiem vai ministriem, viņi nedrīkst aizmirst, ka pašiem jāīsteno tā kongresa lēmumi, kurā paši ir piedalījušies un paši ir izstrādājuši rezolūcijas,” norāda Jānis Žugovs, kongresa delegāts no Rīgas.

Viena no redzamākajām latgaliešu kultūrtelpas aktīvistēm ir bijusī izglītības ministre Ilga Šuplinska. Viņa uzsver, ka cilvēkiem svarīgākas ir ekonomiskās un sociālās vajadzības. Valodas kopšana un mācīšana ir otršķirīga. Saeimas deputāte, Saieta rezolūcijas izpildes komitejas pārstāve Ilga Šuplinska: “Ja man jautā par rezolūcijām, tad mēs vakar speciāli paņēmām Miķeļa Bukša rakstīto. Ja mēs nepateiktu, ka tas ir Bukšs, tad visu, ko viņš rakstīja, un viņš rakstīja 20. gadsimta sešdesmitajos gados, šobrīd viss ir gandrīz tādā pašā līmenī. Izņemot, ka formāli latgaliešu valodu skolās var mācīt. Tas ir skolas direktora un pašvaldības vadītāja spektrs.”

Kopš 2017. gadā notikušā kongresa ir īstenota ideja par 27. aprīļa iekļaušanu kalendāra atceres dienu sarakstā. Pirms 105 gadiem tika lemts, ka Latgales, Kurzemes un Vidzemes latvieši ir viena tauta, šiem novadiem jābūt vienotiem. Ideja par latgaliešu valodas aktīvu mācīšanu skolās, tiesa - ir uzsākts pilotprojekts, kā arī plašāku lietošanu masu medijos, par Latgales filmu fonda vai Latgales teātra izveidi nav īstenojušās. “Es negribu nevienu vainot. Ne pašus entuziastus, kas pieteicās ko darīt, ne valsts iestādes, jo atbildība jāuzņemas visām pusēm. Tāpēc mēs taisām šo kongresu, lai mēģinātu savest kopā visas puses un izveidotu to mehānismu,” atzīst Juris Viļums, Saieta rezolūcijas izpildes komitejas pārstāvis.

Katra kongresa noslēgumā tiek pieņemta rezolūcija, kurā iekļautas nepieciešamākās Latgales reģiona vajadzības. Piemēram, šī kongresa rezolūcijas melnrakstā minēts, ka “Latvijas Televīzijā” būtu jābūt 10% raidlaika latgaliešu valodā. “Ja tiktu atbalstīta mūsu izstrādātā koncepcija, kas paredz sasniegt vidējo Eiropas finansējuma līmeni sabiedriskajiem medijiem, kas būtu par 17 miljoniem lielāks ikgadējais budžets nekā šobrīd, tad es teiktu - jā, tas ir izdarāms. Šobrīd es neredzu iespēju, kā to izdarīt,” uzsver Jānis Siksnis, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs.

Vienlaikus kongresa laikā notiek diskusijas, kā uzrunāt arī mazākumtautību pārstāvjus Latgalē un risināt ekonomiskās attīstības jautājumus. 


#SIF_NVZ2022