Latvijas zinātnieki jau pus gadu attālināti seko līdzi, kas notiek rīsu laukos Vjetnamā. Daudzi turienes zemnieki pasaulē tik nozīmīgo pārtikas produktu turpina audzēt tradicionāli, izmantojot lielu daudzumu ūdeni. Izrādās - rīsus var audzēt arī videi draudzīgi.
Skaidrs, ka zemnieki Latvijā prot izaudzēt pasaulē atzītus graudus. Bet mūsu zinātnieki sākuši uzraudzīt rīsu audzēšanu Vjetnamā, lai turienes zemnieki varētu iegūt starptautiski atzītu sertifikātu.
Vides risinājumu institūta pētnieks ar satelīta starpniecību ātri ReTV Ziņas nogādā teju vienpadsmit tūkstošus kilometru attālajā Vejtnamā. “Vjetnamas dienvidos ir Mekonga upe, kur Mekongas upes delta ir viena no lielākajām rīsu audzēšanas deltām pasaulē, praktiski visa šī teritorija ir rīsu lauki,” saka Vides risinājuma institūta vadošais pētnieks Dainis Jakovels. “Šeit Mekongas deltā 50 laukos mēs šobrīd veicam šos rīsu monitoringa testus.”
Kā izpētīts, rīsus audzējot tradicionāli un laukus nemitīgi turot appludinātus, rodas tikpat liels gaisa piesārņojums kā visā aviācijas nozarē. Tāpēc Latvijas zinātnieku uzdevums šobrīd ir ievākt datus, vai zemnieki Vjetnamā rīsu laukos izmanto tik daudz ūdens, cik tiešām ir nepieciešams kvalitatīvas ražas iegūšanai. “Mēs izmantojam satelīta datus, kas lido bieži, reizi piecās dienās iespēja iegūt attēlus,” pauž Dainis Jakovels. “Mēs iegūstam nepārtrauktu datu plūsmu. Attālināti sēžot, šeit, Cēsīs, mēs varam skatīties, kas notiek rīsu laukos Vjetnamā.”
Apstrādājot iegūtos datus, latviešu zinātnieki radīs jau automatizētu rīku, kas uzraudzīs rīsu audzēšanu Vjetnamā. Un tie austrumu zemes lauksaimnieki, kuri ievēros klimatam draudzīgu rīsu audzēšanas metodi, nākotnē varēs iegūt starptautiski atzītu pārtikas ražotāju sertifikātu. “Mēs strādājam ar Ilgtspējīgu rīsu audzēšanas platformu. Tā šobrīd ir pirmā un vienīgā brīvprātīgā sertifikācijas shēma, kas ir paredzēta rīsu audzētājiem. Šī shēma ir radīta tikai pirms gada. To vada Apvienoto Nāciju Organizācija sadarbībā ar citām starptautiskām un nacionālām organizācijām. Un mūsu organizācija šobrīd ir pirmā, kas ir apstiprināta veikt pārbaudes, kā tiek ievēroti Ilgtspējīgi rīsu audzēšanas standarti,” pauž Hando Hains, organizācijas “Prefered by nature” inovāciju un stratēģijas direktors.
Latvijas zinātniekiem teju kā noslēgusies pirmā datu ievākšanas sezona. Visplašāko ainu par rīsu laikos notiekošo atklāj satelīta radars. “Mēs te redzam, ka notiek variācijas, ka ir šis te fluktuācijas ūdens līmenī. Tas uzskatāmi parādās šo te radara priekšrocību. Tā mūsu pieeja ir izmantot šādus satelītdatus, lai parādītu, kas notiek laukā. Pēc būtības skatāmies, kā laikā izmainās signāls, salīdzinām ar references datiem, tad mēģinām rast, kā korelēt signālu un izveidot algoritmu, lai pateiktu, kas notiek tajā laukā,” skaidro Dainis Jakovels, Vides risinājuma institūta vadošais pētnieks.
Interesanti, ka pandēmijas dēļ Latvijas zinātniekiem tā arī nav izdevies pašiem aizceļot uz Vjetnamu, lai savām acīm redzētu, kā notiek rīsu audzēšana. Sadarbību ar vietējiem zemniekiem tur koordinē Vjetnamas universitāte. Tikmēr jau nākamajās divās rīsu audzēšanas sezonās šim projektam esot gatavi pievienoties vēl vismaz 100 vietējie zemnieki.
