Latvijā HIV ik gadu tiek konstatēts ap 300 cilvēku; no vīrusa mirst ap 140 cilvēku

Šobrīd Latvijā vairāk nekā astoņi tūkstoši cilvēku ir HIV inficēti. Kā norāda speciālisti, problēma ir, ka jau vairākus desmitus gadu sabiedrība dzīvo ar neziņu, mītiem un aizspriedumiem, arī ar bailēm, kas izraisa netestēšanos. Tas rezultējas ar neārstēšanos.

Lai atgādinātu, ka bez kovida ir arī citas infekcijas, speciālisti pievērš uzmanību arī HIV situācijai un izpratnei par to Latvijā. “Ja daudzas valstis, pie tam lielākā daļa no tām Ziemeļvalstis, jau apsver domu, ka tuvojas HIV infekcijas epidēmijas beigas, tad diemžēl Latvijā tas pat nav beigu sākums. Vēl aizvien mūsu inficēšanās ir diezgan augsta, cilvēki, kas dzīvo ar HIV, ir ārkārtīgi lielā skaitā. Tāpēc ik gadu organizējam kampaņas, šogad šī kampaņa saucas “HIV tests reizi gadā”. Tas apakšvirsraksts ir “HIV mēdz pārsteigt”. Kāpēc tad mēdz pārsteigt? Gluži vienkārši - HIV infekcijai mēdz būt pietiekami ilgs inkubācijas laiks. Ja mums pirms četriem gadiem ir bijis kāds nedrošs, nepārdomāts kontakts, tad, ja šogad jūs to testu uztaisīsiet, tad varbūt var gadīties, ka jūs pārsteigs šis pozitīvais rezultāts,”  Andris Veiķenieks, HIV pacientu atbalsta biedrības “AGIHAS” valdes priekšsēdētājs.

Tāpēc, lai pārsteigumu nebūtu, speciālisti aicina ik gadu veikt HIV testu kā rutīnas pasākumu. Bet par neziņu un aizspriedumiem par HIV SKDS nesen veica arī iedzīvotāju aptauju. Tajā piedalījās vairāk nekā viens tūkstotis respondentu vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Uz jautājumu, vai viņi uzskata, ka varētu inficēties ar HIV, kopumā “nē” pasaka 78%, kamēr pārējie norādījuši - “ļoti iespējams” vai “drīzāk, jā”.

“Prasījām, cik labi jūs zināt, kā var inficēties ar HIV vīrusu? Te mēs redzam, ka tikai katrs trešais saka, ka ļoti labi zinu, kas ir 32%, bet lielākā daļa, vairāk nekā puse saka - kopumā zina, bet ne sīkumus, un tad summāri paliek šeit aptuveni kopā 10%; atzīst, ka zina ļoti maz, bet varbūt viena tēze par to ir,” pauž Arnis Kaktiņš, SKDS direktors.

Uz jautājumu, vai ir veikta pārbaude uz HIV/AIDS, 41% no respondentiem atzinis, ka ir, bet teju puse 47%, ka nav veikta. Un mediķus satrauc fakts, ka 12% atzinuši, ka viņiem ir grūti pateikt, ka nezina, vai ir pārbaudīti uz HIV. “Diemžēl tā skumjākā statistikas daļa ir par bērniem - diemžēl tikai divas trešdaļas zina, ka HIV inficēta māte var nodot infekciju mazulim. Pie mūsdienu esošām terapijām un iespējām tādiem bērniem nevajadzētu būt, bet ir. Un šis gads nav izņēmums, novembrī mums trīs šādi bērni parādījās,” stāsta Inga Ažiņa, Latvijas Infektoloģijas centra Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja.

Ņemot vērā aptaujas rezultātus, HIV pacientu atbalsta biedrības “AGIHAS” pārstāvjus vēl īpaši apbēdina arī tas, ka joprojām sabiedrībā pastāv tādi mīti un aizspriedumi, ka, piemēram, HIV var pārnest ar dzīvnieku vai kukaiņu kodumiem vai kopīgiem sadzīves priekšmetiem. Tāpēc, kā uzskata biedrībā, sabiedrībā ir jāturpina vairot izpratne par HIV - arī jauniešu vidū izglītības sistēmas ietvaros.


Foto: Freepik