Latvija izrāda gatavību nodrošināt Ukrainu ar militāro tehniku

Reaģējot uz riskiem saistībā ar aptuveni 100 000 Krievijas karavīru un militārās tehnikas izvietošanu pie Ukrainas robežām, NATO paaugstina savu gatavības līmeni. Sevišķi ātrās reaģēšanas vienībām turpmāk darbībai krīzes rajonā jābūt gatavām piecu dienu laikā.

Latvija varētu nodrošināt Ukrainai ieročus un citu militāro tehniku. Gatavību atbalstīt Ukrainu atzinusi arī Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministri. “Mums ir jāatstāj varbūtība, ka karš var notikt, var notikt Krievijas iebrukums, var notikt Ukrainas teritorijā. Es šeit neredzu iespēju, ka mūsdienu starptautiskajā situācijā NATO vai Eiropas Savienība varētu piekāpties šādai kailai šantāžai. Mēs esam gatavi dialogam, Jenss Stoltenbergs preses konferencē arī vakar paskaidroja – esam gatavi dialogam, bet tad Krievijai jānāk ar kaut kādu darbību, kas rada kaut nedaudz ticību viņai,” saka Artis Pabriks, aizsardzības ministrs (AP).

Ministrs arī uzsver – ja Krievija uzsāks karadarbību, tā saskarsies ar Ukrainas pretestību. “Tas nebūs vairs 2014. gads. Tas nozīmē – Krievijas pusē būs daudz kritušo. Otrkārt, tas nebūs 2014. gads, jo liela daļa rietumu valstu sniegs, lai arī ierobežotu, bet tomēr – gan humanitāru, gan militāru palīdzību Ukrainai.”

Vaicājot, ko šī radusies situācija nozīmē Latvijai un valsts iedzīvotājiem, Pabriks saka: “Mums jau pašlaik pie robežas notiek hibrīduzbrukumi. Mīļie cilvēki, vai jūsu daļa būs, kad pie jūsu durvīm klauvēs iebrucēji un prasīs, lai jūs viņiem atdodat visu, ko nu sagribēsies?”

Ministrs prognozē – šo notikumu kontekstā Latvija varētu saskarties ar kiberuzbrukumiem, stratēģiskām un psiholoģiskām operācijām. Karadarbība mūsu valsts teritorijā nav iedomājama.


Foto: Nacionālie bruņotie spēki