Rīgā līdz šim ir izmitināti 170 kara bēgļi no Ukrainas, pirmdien preses konferencē par vienotā atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem izveidošanu teica Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Aronovs.
Aronovs pieļāva, ka blakus Rīgai esošās pašvaldības uzņēmušas aptuveni tikpat daudz Ukrainas iedzīvotāju.
Pēc neoficiālās informācijas, kas tiekot saņemta no nevalstiskajām organizācijām, galvaspilsētā varētu būt ieradušies 3000 līdz 4000 bēgļu.
Šodien Rīgas Kongresu namā darbu sāka vienotais atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem, un pirmajās darba stundās tajā veidojās rindas. Nepieciešamības gadījumā plānots palielināt vienotā atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem kapacitāti, preses konferencē teica Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (JKP). Viņa uzsvēra, ka centrs ir atvērts tikai pirmās stundas un tā darbība dienas beigās tiks izvērtēta. "Mēs jau esam novirzījuši papildu darbiniekus no Iedzīvotāju apkaimju centra, redzot, ka pieprasījums ir liels. Dienas beigās izvērtēsim, kā tā pagājusi, lai noskaidrotu, kur un kādas procedūras un procesi ķeras un kur ir vajadzīgs piesaistīt papildu darbarokas," teica Ozola.
Viņa arī uzsvēra, ka šodien vienotais atbalsta centrs strādās tik ilgi, cik nepieciešams, lai visiem, kuriem palīdzība ir nepieciešama, to saņemtu. Ozola pauda cerību, ka nākamajās dienās cilvēku plūsma būs vienmērīgāka un izlīdzināsies.
Šodien bēgļu centrā ap plkst.11 bija ieradušies aptuveni 200 cilvēku, kuriem sākotnēji rindā līdz pakalpojuma saņemšanai bija jāgaida divas līdz trīs stundas. Pārsvarā tās ir sievietes, māmiņas ar bērniem, arī veci cilvēki un jaunieši. Vīriešu starp bēgļiem ir ļoti maz. Bieži bēgļus pavada Latvijas iedzīvotāji - radi vai draugi, pie kuriem bēgļi ir apmetušies. Viņi cenšas palīdzēt, parādīt, kur atrodams sabiedriskais transports, kurā virzienā ir pilsētas centrs, kurā - pagaidu mājvieta.
Lai saņemtu palīdzību, bēgļiem vispirms ir jāreģistrējas rindā, saņemot kārtas numuru. Saņemot numuriņu, cilvēkiem tiek sniegta pirmā informācija par to, kur viņiem būs jāiet un kādas procedūras ir paredzētas. Sarežģītākā situācija ir māmiņām ar bērniem, kuri bieži vien nevēlas, lai mātes viņus ne uz mirkli atstāj vienus un šādās situācijās raud. Ģimenēs, kur bērnu ir vairāk, bērni jūtas drošāki un turpat starp pieaugušajiem rotaļājas, ik pa laikam uzmeklējot mammas.
Bēgļi ir atsaucīgi un viens otram palīdz, pieskatot mantas, bērnus un paskaidrojot, kur atrast labierīcības, kā arī pārrunājot situāciju Ukrainā un daloties savos stāstos par dzimto pusi.
Atbalsta centrs veidots ar mērķi sniegt iespējami pilnvērtīgu palīdzību vienuviet Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā saistībā ar Krievijas izraisīto karu.
Kā informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē, centrs darbosies kā vienas pieturas aģentūra, kurā centralizēti tiks sniegti pašvaldības un valsts pakalpojumi, kas primāri nepieciešami iedzīvotājiem, kuri Latvijā ieradušies no kara postītās Ukrainas.
Pašvaldība atbalsta centrā primāri nodrošinās sociālo palīdzību un ar izglītības nodrošināšanu saistītos jautājumus. Šeit strādās pašvaldības sociālais darbinieks, klientu apkalpošanas speciālists, kā arī izglītības speciālists. Sociālais darbinieks palīdzēs pieteikties pabalstiem un sociālās aprūpes nodrošināšanai, savukārt izglītības speciālists konsultēs par iespējām pieteikt bērnus skolās un bērnudārzos. Atbalsta centrā tiks izsniegtas arī pārtikas pakas. Tāpat vienotajā atbalsts centrā darbosies Valsts robežsardze, kas apkopos informāciju par cilvēkiem, kas ieradušies Latvijā.
Neatkarīgi no tā, kādā veidā cilvēks nokļuvis Latvijā - pats saviem spēkiem vai ar draugu un radu palīdzību - vienmēr pirmais solis ir par sevi paziņot robežsardzei. Centrā palīdzību varēs saņemt gan tie Ukrainas iedzīvotāji, kas jau robežsardzei paziņojuši par ierašanos Latvijā, gan tie, kas to līdz šim vēl nebūs izdarījuši.
Mājokļu jautājumu koordinēšana uzticēta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālistiem. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes speciālisti centrā uz vietas palīdzēs risināt vīzu un personas dokumentu jautājumus. Tāpat atbalsta centrā strādās Nodarbinātības valsts aģentūra, kas sniegs konsultācijas par darba iespējām.
Jautājumus par pierakstiem pie ģimenes ārsta un vakcināciju pret Covid-19 koordinēs Nacionālā veselības dienesta speciālisti. Pakalpojumu un piedāvātās palīdzības klāsts tiks pakāpeniski papildināts un pielāgots palīdzības meklētāju vajadzībām.
Atbalsta centru vada Apkaimju iedzīvotāju centra direktors Raivis Knoks.
