Mediķi, narkologi un dažādi citi speciālisti novērojuši, ka narkotiku lietotāju skaits Latvijā arvien pieaug. Par to liecina arī Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra statistika – aptuveni 3% lieto kādas aizliegtas vielas. Aptuveni 17% atzīst, ka ir pamēģinājuši. Par negatīvajām tendencēm un riskiem rodas jautājums – kā šo problēmu risināt?
“Lietoju no 12 gadu vecuma alkoholu, no 14 gadu vecuma narkotikas, kas ir amfetamīns, no 18, 19 gadu vecuma – heroīnu. Esmu lietojis visu pēc kārtas. Esmu četrreiz bijis rehabilitācijas centrā. Divas klīniskās nāves. Nekad neesmu bijis no ģimenes ar zemu sociālo slāni. Esmu vairākus gadus strādājis aviokompānijās un pelnījis ļoti lielu naudu, bet tas nekādā veidā neatrisināja manu atkarības problēmu,” stāsta atveseļošanās centra “Sober Way” dibinātājs Jānis Skrastiņš.
Jānis Skrastiņš, kurš jau piecus gadus vairs nelieto narkotikas, mentorē jauniešus un izveidojis arī atveseļošanas centru, ir pārliecināts, ka atkarība cilvēkus nešķiro pēc statusa vai piederības kādai subkultūrai. “Cilvēki jūtas nepieņemti, nesaprasti, neiederīgi, cilvēkiem ir bailes, nesaprašana, apnikums, viņi ir viegli aizkaitināmi. Tā vairāk vai mazāk ir kaut kāda trauma, kas izraisījusi šo nepanesamo emociju vilni, kuru ir nenormāli grūti risināt. Ir kaut kas, kas viņam, skaidrā esot, liek paņemt to pirmo glāzīti vai to pirmo devu. Tātad – viņš ir atkarīgs skaidrā. Lai mēs varētu viņu vieglāk izprast, mums vajag saprast, no kurienes tas ir radies un kādiem mums kā sabiedrībai ir jābūt, lai varētu atbalstīt šos cilvēkus un ar izpratni paskatīties.”
Narkomānijas mazināšanā būtiski arī esot tas, kā uz šo slimību raugās sabiedrība. Par to stingrāka pārliecība viņam radusies pēc viesošanās reizēm izglītības iestādēs pie skolēniem. “Skolēniem bail no skolotājiem, skolotājiem bail no direktoriem. Direktoriem bail no pašvaldībām, pašvaldībām bail no... Visiem ir bail. Lūk, arī rodas atkarība. Mēs nerunājam un tikai biedējam.”
Lai uzjautrinātos, mazinātu stresu un trauksmi, lai uzlabotu miegu, lai gūtu sasniegumus darbā un skolā – šie ir vieni no visbiežāk pašu narkomānu minētajiem iemesliem, kāpēc sākuši lietot narkotikas, norāda Veselības ministrijā. “Protams, ir ļoti svarīgi apzināt un izvērtēt iemeslus, lai attiecīgi pēc tam varētu sniegt nepieciešamos pakalpojumus, ja ir iestājusies atkarība,” saka Veselības ministrijas pārstāve Inga Birzniece.
Pērn valdībā pieņemti divi dokumenti, kas ietver dažādus pasākums atkarību mazināšanā. Birzniece: “Galvenie virzieni ir profilakse un veicināšanas jautājumi, veselības aprūpe un rehabilitācijas, sociālās atbalsta programmas. Protams, kontroles un uzraudzības mehānisms. Kopumā narkomānijas ierobežošans jautājums ir tāds starpnozaru un starpsektoru jautājums.”
Ministrijā uzsver, ka turpmāk dažādas aktivitātes par narkotiku lietošanu mērķēs konkrētām riska grupām.
Birzniece: “Mums ir iestrādātas divas tādas profilakses programmas, kas šobrīd jau ir tādā pilotēšanas fāzē. Ir plānots izstrādāt dažādus materiālus, gan arī dažādas nodarbības, ko vada pieredzējuši speciālisti. Plānots, ka tuvākajā laikā tās finišēsies, viena no programmām, kas ir domāta tieši skolās. Otra programma ir pašvaldībās, kur pašvaldību darbinieki tiek apmācīti turpmāk darbam ar mērķgrupu.”
Pēc tam, kad noslēgsies šie pilotprojekti, programmas pēc nepieciešamības pilnveidos, tuvākā gada vai divu laikā ieviesīs arī praksē. Nākotnē plānots sākt arī programmu, kurā, kā ministrijā skaidro, attīstīs bērnos un pusaudžos dažādas dzīves prasmes, kas atturētu no no psihoaktīvo vielu lietošanas.
Foto: Freepik
