Šodien atklāts Ķekavas apvedceļš, kas būs daļa no Bauskas šosejas. Tas ir arī Latvijā pirmais autoceļš, kas aprīkots ar ceļazīmi “Ātrgaitas ceļš”. Apvedceļš ir gandrīz 18 kilometru garš, no tiem mazliet vairāk nekā 11 kilometri ir divbrauktuvju ceļš ar četrām joslām. Ceļa būvniecībā izmantoti arī inovatīvi materiāli un tehnoloģijas.
Ķekavas apvedceļa izbūve ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības projekts ceļu būvniecībā, kas īstenots pēc “projektēt–būvēt–finansēt–uzturēt” modeļa. Apvedceļa atklāšanā, sanākušie uzsvēra, ka projekta rezultātā ieguvēji būs visi.
“Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: “Šis ir ļoti emocionāls brīdis gan man personīgi, gan Valsts ceļu komandai. 17 gadus atpakaļ kolēģi sāka darbu pie 17 kilometru ceļa projektēšanas, idejas radīšanas. Tas nav bijis viegls un ātrs process, bet esmu pārliecināts, ka šī diena ir īpaša Ķekavas novada iedzīvotājiem. Šis ir nozīmīgs brīdis arī Bauskas un Iecavas iedzīvotājiem, kas mēro ceļu uz Rīgu, Šis ceļš laika ziņā būs būtiski īsāks. Šī ir būtiska diena arī Rīgas un pārējās Latvijas iedzīvotājiem, kas mēro ceļu uz Bausku, Iecavu, tālāk uz Lietuvu vai pārējo Eiropu.”
Apvedceļš būs daļa no valsts galvenā autoceļa “Rīga-Bauska-Lietuva” robeža, kā arī daļa no apvedceļa ir apzīmēta ar ceļa ceļazīmi “Ātrgaitas ceļš”, kas nozīmē, ka pa šo ceļu atļauts braukt tikai ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, automobiļiem un autobusiem. Vasaras sezonā atļautais maksimālais ātrums būs 120 km/h, bet ziemas uzturēšanas periodā – 90 km/h. Velosipēdu vadītājiem un gājējiem pa šo ceļu pārvietoties ir aizliegts. Šiem satiksmes
dalībniekiem paredzēta infrastruktūra gar paralēlajiem ceļiem. Ķekavas apvedceļa trasē uzstādīti vairāk nekā 900 apgaismes ķermeņi, metāla un betona drošības barjeras, arī prettroķšņu risinājumi, ir ierīkoti arī 27 km dzīvnieku žoga. Ar videokamerām, meteostācijām un sensoriem Ķekavas apvedceļa trasi būs iespējams uzraudzīt diennakts režīmā. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktora vietnieks Mārtiņš Brencis: “Šis projekts beidzot atver Latviju starptautiskiem infrastruktūras projektiem, kā arī citiem finanšu sektoriem, kur beidzot ieraudzīs Latviju uz Privātās un publiskās partnerības (PPP) kartes, kas ir ļoti svarīgi. No savas puses varu aicināt, jo aģentūras loma PPP kontekstā ir palīdzēt, konsultēt un aicināt, Satiksmes ministrijas politisko vadību, Briškena kungu palīdzēt “Latvijas Valsts ceļiem” īstenot nākamos projektus.” Satiksmes ministrs Kaspars Briškens: “Īpašs prieks, ka šajā projektā ir izmantotas daudzas modernas, videi draudzīgas inovatīvas tehnoloģijas – stikla šķiedras materiāli, kokšķiedra, pat pārstrādātas PET pudeles. Līdz ar to šis uzliek jaunu standartu Latvijas ceļu infrastruktūrā, šādi būtu jāturpina.”
Jāatzīmē arī fakts, ka šis ir viens no nedaudzajiem projektiem, kurš ir iekļāvies termiņos un budžetā. Briškens: “Šeit es noteikti esmu gandarīts par to ātrumu, kādā veidā ar privāto partneri, starptautiskajām finanšu organizācijām, “Latvijas Valsts ceļiem”, cik ātri projekta būvniecība, arī iesaistoties Latvijas būvniekam “SIA ACB”, ir realizēta. Šis ir viens no retajiem objektiem, kur būvniecība ir noslēgusies termiņos un vienlaikus arī plānotajā budžetā. Budžets ir apmēram 250 miljoni, no kuriem Latvijas valsts budžeta nauda ir nulle.”
Infrastruktūrai kļūstot pieejamai sabiedrībai lietošanai, valstij iestājas pienākums sākt atmaksāt privātajam partnerim ieguldījumus, pakāpeniski 20 gadu garumā pilnībā norēķinoties par paveikto.
